Šeible: SVF Grieķijas glābšanas aizdevumā piedalās pēdējo reizi

"Mēs visi [eirozonā un SVF] esam atzinuši, ka trešais Grieķijas [glābšanas] maksājumus būs pēdējais ar SVF līdzdalību," viņš sacījis intervijā Grieķijas laikrakstam "Ta Nea".

Vācijas finanšu ministrs ir bijis skeptisks par parādu dzēšanu Grieķijai, bet SVF uzstāja, ka tas ir nepieciešams, lai Grieķijas ekonomika iegūtu jaunu sparu.

Pagājušajā mēnesī tika panākta vienošanās par trešo maksājumu Grieķijas 86 miljardu eiro aizdevumā. Šis maksājums kavējās vairākus mēnešus saistībā ar nesaskaņām kreditoru starpā par maksājuma nepieciešamību.

SVF piedalījās arī divos iepriekšējos starptautiskajos glābšanas aizdevumos Grieķijai, bet pašlaik tas ir apturējis savu ieguldījumu, kamēr eirozona neizlems par parāda atlaišanu Grieķijai. Valsts parāds pašlaik sasniedz 180% no iekšzemes kopprodukta.

Kopš 2010.gada starptautiskie aizdevumi Grieķijā ir pavadījuši taupības pasākumus, tomēr problēmas nav atrisinātas, lai gan zināmi rezultāti ir, atzina Vācijas finanšu ministrs, paužot cerību, ka risinājumu izdosies atrast līdz pašreizējās aizdevuma programmas beigām 2018.gadā.

Jo īpaši Vācijas spiediena rezultātā, pārējās 18 eirozonas dalībvalstis pagaidām nav vienojušās par parāda atlaišanu, atliekot šo jautājumu uz nākamo gadu.

SVF vadītāja Kristīne Lagarda ir brīdinājusi, ka Grieķijas parāds nav ilgtspējīgs un partneriem Eiropā ir jādzēš daļa Grieķijas parāda.

Šeible gan norādīja, ka eirozonas glābšanas fonds - Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) - ir spējīgs arī turpmāk palīdzēt valstīm krīzes situācijās.

ESM vadītājs Klauss Reglings intervijā Grieķijas laikrakstam "Efimerida ton syntakton" sacīja, ka eirozona ir kļuvusi mazāk ievainojama un jaunas finanšu krīzes gadījumā ESM būs liela nozīme, jo tas var uzņemties pienākumus, ko pēdējo gadu laikā pildīja SVF.

"Ja reformas turpināsies nākamos 14 mēnešus, Grieķija spēs atgriezties starptautiskajos tirgos," viņš piebilda.