"Cilvēki jau sāk kurnēt, ka par dārgu" - pēc Breksita latviete Liāna savu bulku bodi būšot spiesta klapēt ciet

Britu mārciņas kursa straujā krituma dēļ latviešu uzņēmēji Lielbritānijā jau ir cietuši zaudējumus, un tiek paustas bažas par Brexit politikas tālāko ietekmi uz biznesu, - šovakar vēsta "LNT Ziņas" reportāžā no Lielbritānijas. Līdz ar izstāšanos no vienotā tirgus, visticamāk, tiks ieviesti muitas tarifi. Galvenās neskaidrības uzņēmējdarbības tālākai plānošanai ir neziņa, cik lieli būs ievedmuitas tarifi un vai piemēros visām preču grupām.

Latvijas būvniecības uzņēmums "Skonto Plan" Lielbritānijā uzstāda ēkām alumīnija fasādes un logus. Vidējā summa par objektu - 10 miljoni mārciņu, bet mēdz sasniegt arī 20 miljonus. Taču tā kā galvenie izdevumi ir eiro un pret valūtas svārstībām savlaicīgi nenodrošinājās, jo neticēja referenduma negatīvajam iznākumam, šis Latvijas uzņēmums cieta no Brexit, - intervijā "LNT Ziņas" stāsta  "Skonto Plan" izpilddirektors Raimonds Freimanis.

"Pagājušajā gadā tas mums ienesa visai prāvus zaudējumus, jo valūtas kurss samazinājās līdz pat 25%, un uz atsevišķiem projektiem tas mums nesa zaudējumus," – atzīst uzņēmuma vadītājs.

Taču tagad šim Latvijas būvuzņēmumam Lielbritānijā galvenais jautājums ir par turpmāko imigrācijas politiku un darbaspēka kustību. Kā stāsta Freimanis, "Skonto Plan" lielākā daļa speciālistu un būvnieku tiek pieaicināti no Latvijas: "Vislielākais nezināmais, kādi būs šie nodarbinātības, ieceļošanas, uzturēšanās noteikumi."

Šis būvuzņēmums cer, ka Brexit plānotā muitas politika ietekmēs viņu vienu no galvenajiem konkurētspējas faktoriem – visu būvmateriālu ievešanu no Latvijas. Tieši cenā lētie materiāli no Latvijas ļāva šim uzņēmumam apsteigt britu kompānijas. "Skonto Plan" izpilddirekotrs atzīst: "Par cik procentiem uzliks ievedmuitu, par tik procentiem tas mūs sadārdzinās. Mēs ceram, ka mūsu materiāls nebūs tajās produktu grupās, kuriem būtu ieinteresēti uzlikt ievedmuitu."

Par gaidāmajām izmaiņām satraucas arī pēc finanšu apgrozījuma mazāki latviešu uzņēmēji Lielbritānijā.

Anglijas mazpilsētā Spaldingā latviešu konditoreja ir jau septīto gadu. Brexit dēļ te satraucas par iespējamiem ievedmuitas tarifiem, jo šī latviešu konditoreja  pilnīgi visas izejvielas ieved no Baltijas valstīm

Tā kā ar Lielbritānijas izejvielām kūkas, tortes, cepumi un pīrādziņi sanākot ļoti negaršīgi, tad no Latvijas iepērk miltus, olas, pienu, biezpienu, saldo un skābo krējumu, ievārījumu, medu, arī gaļu. Reizēm importa kopsumma sasniedz 12 tūkstošus mārciņu. Brīvās tirdzniecības robežu aiztaisīšana ciet šai latviešu konditorejai Spaldingā var būt liktenīgas.

Liāna Dūne, konditore Spaldingā, stāsta: "Ja būs ciet, tad mēs arī taisīsimies ciet, mums bez darba paliks strādnieki, es, visi paliksim bez darba. Nekas jau labs nav."

Konditorejas īpašniece ar ģimeni jau apsverot domu migrēt prom no Lielbritānijas, jo Brexit sekas šādam mazam biznesam esot pārāk lielas mocības. Jau tagad līdz ar komunālo pakalpojumu tarifu kāpumu Anglijā, konditore pacēla cenu smalkmaizītēm par 5 pensiem, bet latviešu migranti sākuši kurnēt – esot par dārgu.  "Ja ieviesīs muitu, tad viss būs dārgs, tad mēs arī nevaram vairs pacelt cenu augstāk. Cilvēkiem nebūs tik lielas pirktspējas. Taisīsimies ciet," LNT Ziņām vērtēja Dūne.

Savukārt Bostonas industriālajā zonā atrodas Latvijas pārtikas preču vairumtirdzniecības bāze, kas ar produktiem apgādā līdz pat 70 veikaliņus visā Lielbritānijā. Šeit saimnieks stāsta, ja tiks ieviests ievedmuitas nodoklis, tad vai nu šie latviešu produkti kļūs dārgāki vai arī bizness nerentabls.

Brexit ir liels trieciens, - saka latviešu uzņēmējs Lielbritānijā, Aivars Sangelis, "Ambersea Ltd" īpašnieks. Vēl tieši pirms referenduma tika ieguldīta naudu jaunas noliktavas un vairumtirdzniecības zāles izveidē. Viņa biznesu ļoti ietekmē valūtas kurss.

Sangelis prognozēja: "Tikko būs vēl zemāks vai arī ievedmuita par kādiem 20% pacelsies, viss, nebūs vairāk interesanti."

Šajā vairumtirdzniecības bāzē Bostonā tirgo 1700 dažādus produktus no Latvijas zināmākajiem ražotājiem. Tieši šis uzņēmējs ļoti daudziem Latvijas ražotājiem palīdzējis ienākt Lielbritānijas tirgū, un tagad esot pienācis viņu laiks palīdzēt Anglijas latviešiem. Izskan priekšlikums - Latvijas ražotāji varētu nākt pretī, ja produktu cenas eksportam uz Lielbritāniju nolaistu zemāk par tādu summu, cik izmaksātu jaunie ievedmuitas tarifi. Citādi latviešu pārtikas produktus izkonkurēs poļu un lietuviešu prece, uzskata uzņēmējs: "Latvijas prece vairs nebūs konkurētspējīga, jo jau šobrīd tā nav tā pati lētākā. Ja mēs esam tirgojuši krietni vairāk, piemēram, Food Union, tad tagad mēs to vispār praktiski netirgojam vairāk. Nav tas konkurētspējīgs piedāvājums."

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras filiāles Lielbritānijā vadītājs Guntis Rubīns vērtē – mūsu lielie uzņēmēji šo tirgu nepametīs, jo ir pārāk ienesīgs. Notiks pielāgošanās.

"Ja tas pieprasījums būs, tad tas vienkārši absorbēsies. Jautājums, uz kura rēķina – vai nu uz piegādātāja vai pircēja rēķina. Es domāju, ka viņi sadalīs. Bizness neapstāsies jebkurā gadījumā," pārliecināts ir uzņēmējdarbības eksperts Rubīns.

Latvija uz Lielbritāniju visvairāk eksportē koksni un tās izstrādājumus, kā arī mehānismus, elektriskās iekārtas, metālus un to izstrādājumus. Šī gada dati rāda – par spīti Brexit pārdošanas apjomi turpinājuši kāpt.