Gauss un Gulbis pelna vairāk nekā topmenedžeri ārzemēs
“AirBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss un “Lattelecom” vadītājs Juris Gulbis pērn saņēmuši lielāku atalgojumu nekā viņu ārzemju kolēģi, vēsta LTV raidījums “de facto”.
LTV norāda, ka Martina Gauda viena miljona eiro atalgojums pērn bija lielāks nekā Somijas aviokompānijas “Finnair” vadītāja nopelnītais (Pekka Vauramo nopelnīja 866 000 eiro) un Nīderlandes KLM (855 000) vadītāja. Raidījums atgādina, ka KLM un “Finnair” ir uzņēmumi, kurus var saukt par pasaules līderiem šajā tirgū. KLM pērn pārvadāja 10 reizes lielāku pasažieru skaitu nekā “AirBaltic”, bet “Finnair” - teju četras reizes vairāk.
Pats Martins Gauss šo jautājumu nekomentē, to nedara arī atbildīgais ministrs – jo “AirBaltic” algas un prēmijas apstiprina uzņēmuma padome. Padomes priekšsēdētājs Nikolajs Bulmanis interviju kameras priekšā atteica. Sazvanīts, viņš skaidro, ka Gauss pērn izpildījis uzstādītos mērķus, starp tiem ir arī kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas. Sīkāk to, kā tieši aprēķināts viena miljona atalgojums, Bulmanis neskaidro, bet no viņa teiktā var secināt – Gausa pamatalga ir aptuveni 500 tūkstoši eiro gadā, pārējais – prēmija. “Mēs esam ar nodomu no šīs debates kā padome izvairījušies visus šos gadus. Es negribētu tagad tirzāt līgumu, kas ir ar konfidencialitātes pienākumiem,” Latvijas Televīzijai skaidroja Bulmanis.
Otrs dāsnākais valstij piederošs uzņēmumus aiz “AirBaltic” ir “Lattelecom”. Pērn tā vadītājs Juris Gulbis saņēmis 313 242 eiro. “de facto” atzīmē, ka Gulbja atalgojums bija trīs reizes augstāks nekā vidēji saņem telekomunikāciju uzņēmumu vadītāji Baltijas valstīs (šī summa atrodama Pārresoru koordinācijas centra veiktajā pētījumā). Un pusotru reizi lielāks nekā “Lattelecom” otrā īpašnieka “Telia Sonera” vadītājas Mērijas Ērlingas (Marie Ehrling) atalgojums - viņa 2016. gadā nopelnīja 193 105 eiro. “Lattelecom” padome Gulbja algu atteicās komentēt.
Raidījums atgādina, ka valsts drīkst kontrolēt amatpersonu atalgojumu tikai tad, ja tās strādā valsts iestādē vai arī uzņēmumā, kas pilnībā pieder valstij. Pat ja viena procenta akciju īpašnieks ir privāts, kompānijas padome var noteikt vadītāja algu un bonusus pēc saviem ieskatiem.
Pārresoru koordinācijas centra pasūtītajā pētījumā secināts – Latvijas valstij pilnībā piederošajos uzņēmumos vadītāju algas atbilst Baltijas algu līmenim. Arī “de facto” aprēķinājis: lielākie pelnītāji - “Latvenergo” vadītājs Āris Žīgurs un “Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš - mēnesī saņem aptuveni tikpat daudz, cik viņu kolēģi Igaunijā.
