Noslēdzies ES fondu 2007. -2013. gada plānošanas periods
Līdz ar Finanšu ministrijas (FM) un Valsts kases sagatavoto noslēguma dokumentu iesniegšanu Eiropas Komisijā šī gada 31. martā oficiāli tiek slēgts Latvijas pirmais pilnais un līdz ar to panākumiem bagātākais ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periods. Noslēguma dokumentu iesniegšana apliecina Latvijas spēju efektīvi pārvaldīt ES fondu ieviešanas sistēmu.
“ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periods ir pirmais pilnais fondu periods, kuru Latvija ir piedzīvojusi, un esam veiksmīgi tikuši galā ar šo izaicinājumu. Perioda ieviešana kā labi padarīts komandas darbs, par kuru paldies varam teikt katrai nozarei un atbildīgajai ministrijai, aģentūrām, projektu īstenotājiem, katram ES fondu ieviešanā iesaistītajam. Šajā laikā esam guvuši plašu pieredzi un, protams, no pieredzētajām kļūdām mācāmies, līdz ar to nākotnē varam ES fondu jomā sagaidīt vēl labākus rezultātus,” norāda FM valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada, ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periods Latvijai ir pirmais pieredzētais pilnais septiņu gadu periods, kas sniedzis nenovērtējamu ieguldījumu valsts tautsaimniecības attīstībā un sabiedrības labklājības celšanā. Ikkatrs Latvijas iedzīvotājs ikdienā saskaras ar ES fondu atbalsta rezultātiem – modernizēto infrastruktūru, ieguldījumu uzņēmējdarbībā, izglītībā, veselības aprūpē un citur.
Ar pieejamo atbalstu izbūvēts un rekonstruēts 991 km autoceļu un izbūvēti 52 km dzelzceļa, 382 848 iedzīvotājiem radīta iespēja pieslēgties ūdensvadam, 1 291 uzņēmums saņēmis atbalstu biznesa inkubatoros, 72 876 jauniešu saņēmuši stipendiju profesijas apguvei, nodarbinātību veicinošo pasākumu ietvaros atbalstu saņēmuši vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju. 2006. – 2015. gadā ekonomiski aktīvo komersantu skaits ir audzis no 22 līdz 48 uz 1000 iedzīvotājiem. Tāpat ir atbalstīta 492 ģimenes ārstu prakšu infrastruktūras attīstība, paaugstināta energoefektivitāte 741 daudzdzīvokļu ēkā, izveidoti daudzfunkcionālie centri Liepājā, Cēsīs un Rēzeknē. Šie un citi sasniegtie rezultāti ir aplūkojami šajā infografikā.
ES fondu finansējums ir viens no būtiskākajiem investīciju avotiem valsts ekonomikā, kas līdz šim mazināja un amortizēja ekonomikas lejupslīdi krīzes laikā, kā arī stimulēja nodarbinātības un finanšu aktivitāti pēc krīzes periodā, tādējādi pozitīvi ietekmējot tautsaimniecības izaugsmi kopumā. 2009. gadā iekšzemes kopprodukta samazinājums par 14,3%, būtu vēl par aptuveni pus procentpunktu lielāks.
Palielinoties ES fondu investīciju plūsmai, pozitīvais devums iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumā, sākot no 2011. gada, pārsniedza 1 procentpunktu. Latvijas ekonomika atgriezās pie izaugsmes 2010. gada beigās, savukārt 2011. un 2012. gadā reālais IKP pieauga attiecīgi par 6,4% un 4,0%, uzrādot vienu no straujākajiem pieaugumiem starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam ES fondu devums reālā IKP pieaugumā vidēji bija aptuveni 0,9 procentpunkti.
Kopumā tautsaimniecībā investēti 4,5 miljardi eiro no Kohēzijas politikas ES fondiem (Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds), kas pateicoties valdības pieņemtajiem lēmumiem plānošanas perioda vidū, risku mazināšanas nolūkos dodot iespēju izmantot papildus valsts budžeta finansējumu papildus projektiem, deklarēti Eiropas Komisijai pilnā apmērā. Vienlaikus šī gada 31. martā tiek slēgts Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda 2007. – 2013. gada plānošanas periods, kura ietvaros lauksaimniecībā un zivsaimniecībā tika ieguldīti 2,9 miljardi eiro.
Attiecībā uz 2007. – 2013. gada plānošanas perioda projektiem, kuriem ir sniegta iespēja sasniegt mērķi un funkcionalitāti pagarinātā termiņā ne vēlāk kā līdz 2019. gada 31. martam, lai nodrošinātu investīciju projektu ilgtspēju, arī pēc perioda noslēguma tiks turpināta pastiprināta un koordinēta uzraudzība.
Kā iepriekš ziņots, Eiropas Komisija ir devusi iespēju Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta un infrastruktūras attīstības Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra projektu pabeigšanu un mērķu sasniegšanu nodrošināt ne vēlāk kā līdz 2019. gada 31. martam. Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes aktu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa pirmā kārta ir pieņemta ekspluatācijā.
Tāpat Eiropas Komisija ir apstiprinājusi iespēju 2007. – 2013. gada plānošanas periodā iesākto Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projektu pabeigt 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros. Tiek plānots, ka 2017. gada vidū varētu tikt noslēgts līgums par sanācijas darbu veikšanu.
ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda slēgšanas dokumenti pieejami ES fondu mājaslapā.
