Igaunijas ĀM: Gāzes vadu „Nord Stream” Baltijas jūrā būvēt nedrīkst
Krievijas-Vācijas gāzes vada "Nord Stream" izbūvi Baltijas jūrā nedrīkst sākt, līdz nav tikuši samazināti projekta ekoloģiskie riski.
Tā paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets.
"Mūs uztrauc šā projekta ekoloģiskā puse. Galvenais jautājums, kuru pašlaik vajadzētu apspriest, - kā šos [ekoloģiskos] riskus samazināt," teica Paets preses konferencē vizītes laikā Armēnijas galvaspilsētā Erevānā.
"Kāpēc konsorcijs, kurš īsteno projektu, neapsver gāzesvada celtniecību pa sauszemi? Mēs ceram, ka visiem jautājumiem tiks rasti risinājumi, tomēr līdz visu risku samazināšanai, ["Nord Stream" celtniecības] programmu nedrīkst sākt," pavēstīja Igaunijas ārlietu ministrs.
Pēc viņa vārdiem, ir pilnībā saprotams, ka "Eiropai nepieciešami jauni resursi, tostarp jauns gāzes cauruļvads ar Krieviju".
"Tomēr mēs esam nobažījušies par šo programmu. Lielie projekti jāīsteno uz sauszemes, nevis jūrā. Projektā taču paredzēta cauruļvadu izbūve pa jūras dibenu vairāku tūkstošu metru garumā. Savukārt jūras vide ir ļoti jutīga, tādējādi arī šis projekts ir ekoloģiski ļoti jutīgs," uzsvēra Paets.
Baltijas valstis un Poliju apejošā gāzes vada "Nord Stream" celtniecība uz sauszemes sākās 2005.gada decembrī. Gāzes vada pirmā posma būvi paredzēts pabeigt 2010.gada jūlijā, un tā jauda sākumā plānota 27,5 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Līdz 2012.gadam jaudu iecerēts palielināt līdz 55 miljardiem kubikmetru gadā.
"Nord Stream" akciju kontrolpakete pieder Krievijas dabasgāzes eksporta monopoluzņēmumam "Gazprom", un lieli akcionāri ir arī Vācijas kompānijas E.ON un BASF
BNS
