Roboti un mašīnas atņem darbu cilvēkiem; nu jau arī Latvijā
“Nekādas trimpelēšanas! Vienmēr būs vajadzīgi īsta darba darītāji,” tā kāda Latvijas pensionāre iestājās pret mazmeitas laišanu uz mūzikas skolu. Viņa ar sev līdzīgajiem kļūdās tikpat ļoti, kā tie, kas lidmašīnu uzskatīja tikai par dārgu rotaļlietu. Jo “īsto darbu” pamazām pārņems mašīnas.
Lielbritānija un Norvēģija gatavojas pieņemt vajadzīgos likumus, lai uz ceļiem varētu izbraukt pašvadāmie auto. Taksometrus bez šofera izmēģina arī Singapūrā un ASV, pirmie robotautobusi jau kursē Francijā.
Astoņu kasieru vietā viens uzraugs
Ļoti ticami, ka pēc dažiem gadu desmitiem šoferus algos tikai ekstravaganti bagātnieki, jo īsts cilvēks pie limuzīna stūres – tas būs smalki.
Mašīnas aizvien vairāk aizstāj cilvēkus, un to var redzēt arī dažā Rīgas lielveikalā, kur astoņas automātiskās kases uzrauga tikai viens darbinieks, bet pircēji preces skenē un nosver paši, maksājot ar bankas karti.
Līdz pat pēdējam laikam šķita, ka bez cilvēku roku darba neiztikt lauksaimniecībā. Nekā – projekta Hands Free Hectare inženieri Anglijā, Šropšīrā, apņēmušies šogad iesēt, izaudzēt un novākt graudus, izmantojot robotizētus traktorus. Vai ar sējumiem viss kārtībā, novēros ar bezpilota lidaparātiem no augšas.
Latvija nav izņēmums
Burgundijā, Francijā, kādā vīna darītavā nav atradušies strādāt gribētāji, un tagad vīnogulāju stīgas apgriež robots uz četriem riteņiem, aprīkots ar sešām kamerām, infrasarkanajiem sensoriem un diviem manipulatoriem roku vietā. Saules baterijas nodrošina enerģiju 10–12 stundām, bet ar rezerves bateriju mašīna strādā visu diennakti. Robotam labāk veicas naktīs, kad vīnogas apgaismo spilgtas lampas, bet saule nerada kontrastus. Turklāt šī mašīna spēj mācīties no kļūdām. Interesi jau izrāda Kalifornijas vīndari, un tās ir sliktas ziņas meksikāņu viesstrādniekiem.
Japānas uzņēmums Spread’s grasās šogad Kioto iedarbināt pirmo automātisko salātu audzēšanas fermu. Tas viss šķiet esam kaut kur tālu? Nepavisam ne, nākotne ienāk arī Latvijā.
Auces novada Dukātos zemnieks Mairis Grandbergs pilnībā automatizējis savu fermu. Tagad 110 govīm automātiskā sistēma izdala barību, sajauc norādītās sastāvdaļas – nekāda roku darba.
ASV pusi darbavietu aizņems roboti
Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps sola valstī atgriezt uz Ķīnu pārcelto ražošanu. Varbūt, bet ne tā, kā gaidījuši viņa vēlētāji. Eksperti apgalvo, ka līdz 2033. gadam teju puse darbavietu ASV būs automatizēta. Iespējams, datorus, iPhone un džinsa bikses neražos ķīnieši, bet arī ne amerikāņi – to pilnībā darīs mašīnas.
Turklāt tas attiecas ne tikai uz rūpniecību. Bostonas bankas State Street prezidents Maikls Rodžerss izteicies, ka līdz 2020. gadam katrs piektais no tās vairāk nekā 30 000 darbinieku zaudēs darbu, jo viņu aizstās datorprogramma.
ASV darbarūķiem sliktas ziņas sola Trampa izvēlētais darba ministrs, ātro ēstuvju ķēdes vadītājs Endrjū Pazders, kurš atbalsta automatizāciju: “Roboti vienmēr ir laipni, mērķēti uz visaugstākajiem rezultātiem, viņiem nav vajadzīgs atvaļinājums, viņi nekavē, un ar viņiem nav jātiesājas par visdažādākajiem jautājumiem, sākot ar traumām darbavietā un beidzot ar diskrimināciju pēc vecuma, dzimuma vai rases.”
Robotus Londonā uzraudzīs no Kenijas
Visu šo procesu eksperti dēvē par ceturto vai pat piekto industriālo revolūciju un trešo globalizācijas vilni. Britu ekonomists, profesors Ričards Boldvins brīdina, ka Londonas viesnīcu numurus uzkops roboti, bet tos no attāluma vadīs cilvēki Kenijā vai Argentīnā, kuriem varēs maksāt desmitreiz mazāk nekā Lielbritānijā.
Tiesa gan, sekas var būt dramatiskākas nekā 1811.–1812. gadā Anglijā, kad strādnieki dauzīja fabriku mašīnas, kas aizstāja roku darbu. Sacelšanos apspieda, 17 cilvēkus sodīja ar nāvi, lielu daļu izsūtīja uz Austrāliju.
Tagad Rietumeiropā nāvessods ir atcelts un ar Austrāliju neiebiedēt. Politiķiem nav atbildes, ko darīt, tāpat, kā to nemaz nepūlējās meklēt, kad sākās ražošanas pārcelšana no rietumiem uz Āziju un Latīņameriku. Ir domātāji, kas satraucas, ka viss beigsies ar karu un nevajadzīgo strādnieku iznīcināšanu.
Jauna veida komunisms
Tomēr izeja var būt cita. BBC autors Marks Mardels atgādina FALC teoriju – Fully Automated Luxury Communism jeb Pilnībā automatizēts luksusa komunisms. Vēl to dēvē par leisure jeb vaļošanās komunismu. Roboti saražos un piegādās visu vajadzīgo, un nauda kļūs lieka. Nav gan skaidrs, kam piederēs roboti un preču izdales punkti.
Turklāt – vai preces nekļūs pārāk vienveidīgas? Cilvēki gribēs rotaslietas, mūziku, mākslu, ne tikai funkcionālas, bet arī elegantas mēbeles vai auto. Kas to radīs un kā par to maksās?
Iespējams, robotizētas ekonomikas apstākļos jēdzīgāks ir beznosacījumu bāzes ienākums ikvienam. Proti, katrs saņem noteiktu minimālo summu, vienalga, vai viņš strādā vai slaistās. Tie, kuri vēlas ko vairāk, rada mākslu, inženiertehniskus risinājumus, virza uz priekšu zinātni, darbojas politikā, profesionāli spēlē futbolu vai aprūpē slimniekus, kuri vēlas cilvēcisku saskarsmi.
Šādu pieeju atbalsta bijušais ASV prezidents Baraks Obama. Pērn Šveicē pat notika referendums par priekšlikumu turpmāk ik mēnesi maksāt 2500 franku (2300 eiro) lielu summu katram valsts pilsonim. Vēlētāji tomēr šo ideju noraidīja.
Pašā sākumā minēto omīti vecāki tomēr nepaklausīja. Vismaz pagaidām mašīnas nespēj mūs pārsteigt ar muzikālu šedevru vai uzrakstīt izcilu romānu, jo tās nedomā patiesi radoši. Īsta māksla ir cilvēku privilēģija.
Kas Jauns Avīze/Foto: ITAR-TASS/LETA/Scanpix, EPA/LETA
