Ķekavas putnu fabrika prasa tiesisko aizsardzību
Bizness un ekonomika

Ķekavas putnu fabrika prasa tiesisko aizsardzību

Jauns.lv

AS "Putnu fabrika Ķekava" šodien Rīgas rajona tiesā iesniegusi pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa noteikšanu. Pieteikuma mērķis ir uz laiku iegūt tiesisko aizsardzību, lai atgūtu uzņēmuma pozitīvu naudas plūsmu un "Putnu fabrika Ķekava" varētu turpināt sekmīgu darbību.

Ķekavas putnu fabrika lūdz tiesisko aizsardzību.
Ķekavas putnu fabrika lūdz tiesisko aizsardzību.

Tiesiskās aizsardzības process ir daļa no uzņēmuma reorganizācijas plāna. Lielākie uzņēmuma kreditori ir AS "Nordea banka", Valsts ieņēmumu dienests (VID) un sabiedrība "Lielzeltiņi", informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Ieva Stūre. "Putnu fabrikas Ķekava" saistības pret nodrošināto kreditoru "Nordea bank Finland plc.'' Latvijas filiāli ir aptuveni 7 miljoni latu, saistības pret nenodrošinātajiem kreditoriem, no kuriem lielākais ir SIA "Lielzeltiņi", veido aptuveni 10 miljonus latu, bet nesamaksātie nodokļi - aptuveni 4 miljoni latu.

Stūre atzīmēja, ka uzņēmums kopā ar tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu nav iesniedzis lūgumu iecelt kādu konkrētu administratoru, tāpēc to izvēlēšoties tiesa.

Rīgas rajona tiesā sacīja, ka pagaidām vēl tiesiskās aizsardzības procesa lieta nav ierosināta, tādējādi nav zināms, kad tiesa lems par to, vai noteikt uzņēmumam tiesisko aizsardzību.

Iepriekš "Putnu fabrika Ķekava" jau vairākus gadus strādāja ar zaudējumiem, tajā laikā uzkrājot pārāk lielu parādu slogu, tāpēc uzņēmumam radās grūtības ar norēķiniem piegādātājiem, norāda "Putnu fabrikas Ķekava" valdes priekšsēdētājs Māris Adijāns.

Adijāns pauž uzskatu, ka globālās krīzes ietekmē atsevišķi "Putnu fabrikas Ķekava" klienti nespēja veikt apmaksu par piegādāto produkciju, tādējādi vēl vairāk pasliktinot uzņēmuma naudas plūsmu.

Lai fabrikā strādājošajiem saglabātu vairāk nekā 600 darbavietas, ar laiku izpildītu saistības pret uzņēmuma kreditoriem un kopumā nodrošinātu uzņēmuma turpmāko darbību, tiesiskās aizsardzības process ir būtiski nepieciešams, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

"Putnu fabrikas Ķekava" valdes loceklis Andris Sedmalis savukārt norāda, ka uzņēmums ir pieredzes bagāts un iedzīvotāju vidū iecienīts zīmols, tādējādi nav šaubu par sekmīgu tiesiskās aizsardzības procesa izdošanos.

Uzņēmuma izstrādātais plāns tiesiskā aizsardzības procesa uzsākšanai paredz divu gadu laikā atgūt uzņēmuma maksātspēju.

Šinī laikā plānots palielināt ieņēmumus no produkcijas pārdošanas, uzlabojot pārdošanas departamenta darbu un palielinot klientu loku, samazināt izdevumus par elektroenerģiju un apkuri, īstenojot energoefektivitātes pasākumus, samazināt transporta izmaksas, kā arī veikt citus pasākumus uzņēmuma pelnītspējas nodrošināšanai, skaidro Sedmalis.

"Putnu fabrika Ķekava" ir vadošais putnu gaļas ražotājs Latvijā. Uzņēmumi "Putnu fabrika Ķekava" un "Ķekavas broileri" ir ar Baltijā modernāko putnu gaļas ražotni un vairāk nekā 90 tirdzniecības vietām visā Latvijā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) "Putnu fabriku Ķekava" ar 1,09 miljonu latu saistībām pret valsti ierindojusi 100 valsts lielāko nodokļu parādnieku sarakstā, kurā tiek iekļautas privātpersonas un uzņēmumi, kuru saistības pārsniedz 300 000 latu.

Pēc VID interneta mājaslapā pieejamās informācijas uzņēmums ar 1 096 510 latu parādu 1.septembrī iekļauts 32.vietā nodokļu parādnieku sarakstā.

Kā ziņots, "Ķekavas" apgrozījums pērn bijis 20 miljoni latu, un tas ir par 6% mazāk nekā 2009.gadā, kad uzņēmums apgrozīja 21,42 miljonus latu. Savukārt uzņēmuma zaudējumi 2010.gadā bijuši 1,82 miljoni latu, kas ir par 640 000 latu vairāk nekā 1,18 miljonu latu zaudējumi 2009.gadā.

"Ķekava" vidēji mēnesī saražo ap 1400 tonnām vistas gaļas. Patlaban kopējā Latvijas putnu gaļas izstrādājumu tirgū "Ķekava" aizņem 35%.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka uzņēmuma lielākie īpašnieki ir SIA "Kopfonds" ar 86,73% akciju. Datubāzei par AS akcionāriem gan ir uzziņas raksturs un nav juridiska spēka. Akcionāru saraksta iesniegšana Uzņēmumu reģistrā nav obligāta, tādēļ precīzs saraksts par akciju sabiedrību akcionāriem pieejams tikai pašā akciju sabiedrībā, bet par publiskajām akciju sabiedrībām - Latvijas Centrālajā depozitārijā.

SIA "Kopfonds" kapitāldaļas pieder SIA "KomKeri Latvija" - 10%, Jurim Eizentālam - 10%, Oļegam Lūkinam - 30%, Aleksandram Solomkam - 25%, Borisam Doļinskim - 25%. "KomKeri Latvija", kas pilnībā pieder Krievijas iedzīvotājam Genādijam Gordonam, ir līdzīpašnieks putnu gaļas ražošanas kompānijā "Lielzeltiņi".


Kasjauns.lv/LETA/Foto: Gatis Diedziņš/LETA