Antonovs atzīstas, ka bijis "airBaltic" līdzīpašnieks

Šāds secinājums radies no V.Antonova tēva Aleksandra Antonova izteikumiem, kurš bija ieradies Rīgā, lai tiktos ar Latvijas varasiestādēm un mēģinātu risināt "Krājbankas" tālāko likteni, jo kāds Antonova ofšors ir aizdevis 35 miljonus latu Bertolta Flika uzņēmuma "Baltijas Aviācijas sistēmām".

Saskaņā ar vienošanos, tā ieguldīja šo naudu "airBaltic". Tādēļ ofšoram ir iespēja to no lidsabiedrības atprasīt. "Tā manā izpratnē ir svarīgākā lieta. Jo, ja mēs neatrisinām šo jautājumu, tad "airBaltic" teorētiski varētu draudēt sarežģītas attiecības ar nezināmiem kreditoriem," skaidro viens no neformālajiem sarunu vedējiem, "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, vēsta raidījums.

Tikmēr V.Antonovs raidījumam intervijā 16.decembrī pēc tiesas sēdes Londonā, kur atlika lemšanu par viņa izdošanu Lietuvai, atklāj svarīgas detaļas par nacionālo aviokompāniju "airBaltic".

Viņš stāsta, ka bijušais lidsabiedrības vadītājs Fliks, lai arī turējies pie kompānijas prezidenta amata, pēdējā gadā to īstenībā nav vadījis. Viņš bijis aizņemts ar aizstāvību kriminālprocesā, ko pret Fliku ierosinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tādēļ airBaltic strādājis pašplūsmā.

"Faktiski no septembra, varbūt pat no augusta 2010.gada mēs kļuvām par vienīgo kompānijas finanšu partneri un par vienīgo organizāciju, kas centās stabilizēt tās finanšu stāvokli un uzcelt kaut kādu biznesa modeli. 2011.gada maijā zaudējumi pārsniedza 2 miljonus eiro mēnesī. Pēc ekonomikas ministra Arta Kampara uzstāšanās, zaudējumi sasniedza 4 miljonus latu mēnesī," stāstīja V.Antonovs. Viņš lēš, ka papildus, bez "Krājbankas" aizdevumiem, viņš "airBaltic" papildus ieguldījis vēl vismaz 50 miljonus eiro. Konkrētu summu šobrīd esot grūti precizēt, jo viņam nav pieejami pēdējie kompānijas finansu rādītāji.

V.Antonovs atklāj, ka nav bijis ierosinātājs sarunu sākšanai ar Latvijas varasiestādēm, kurās šonedēļ aktīvi iesaistījies viņa tēvs. Pie viņa tēva vērsies uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs ar juristu Gintu Gžibovski. Taču viņš noliedz, ka Abdulmuslimovam būtu kāds sakars ar Krievijas kompānijām, kas cenšas piedzīt "Krājbankā" iestrēgušo naudu.

V.Antonovs arī pats esot gatavs sarunām par bankas turpmāko likteni, bet uz Latviju braukt nevarot, jo pagaidām esot formāli arestēts. Viņš stāsta, ka Londonā saticies ar saviem Latvijas advokātiem un Gati Kokinu. "Es viņam godīgi aprakstīju situāciju. Kas noticis. Tāpat kā jums. Viņš visu rūpīgi pierakstīja un teica, ka padomās."

V.Antonovs uzskata, ka banka varēja turpināt darbu un to nebija nepieciešams apturēt. "Bankai bija pietiekama likviditāte pat tās aizvēršanas brīdī. No klientu puses nebija īpašas panikas, bija panikojošie pilsoņi, bet kopumā, ja būtu pieņemts lēmums ātri banku nacionalizēt vai sanēt, vai arī, ja to pievienotu "Citadelei", kas ir valsts banka, tad no tās kolapses varētu izvairīties," saka V.Antonovs.

Intervijā eksbaņķieris par politiķiem runāt negrib. Tomēr apgalvo, ka viņa galvā par Latvijas politiķiem esot trīs sējumi un, kad pienākšot laiks, V.Antonovs šos sējumus publiskošot.

LETA / Foto: Lita Krone/ LETA