Bojāra pārstāvēta firma vēlas iebūvēt dzīvokļu māju Mazajā Baltezerā; iedzīvotāji noskaņoti to nepieļaut

Bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra vadītā firma gatavojas celt dzīvokļu mājas, kas vistiešākajā veidā tikšot iebūvētas Mazajā Baltezerā, ziņo TV3 raidījums ''Nekā Personīga''.

Februāra sākumā celtnieki sāka dzīt pāļus pie Mazā Baltezera, meža ielokā, ko vietējie dēvē par Mello kaktu. Plānots, ka pēc diviem gadiem šeit jau sliesies trīs daudzstāvu mājas ar vairākiem desmitiem dzīvokļu.

Būvniecības vietā ''Nekā Personīga'' ieradās kopā ar biedrības ''Par brīvu Baltezera krastu'' vadītāju Artūru Priedi. Viņš cīnās ar lielo villu īpašniekiem, kas aizžogo ezeru. Vizītes laikā Priede pamana, ka celtnieki paguvuši ne tikai pāļus sadzīt, bet arī nolīdzināt teju visu būvlaukumu līdz ar ezera krastu. Priede uzskata – pārkāpts likums, ka desmit metrus no krasta celtniecība un šādi zemes darbi ir aizliegti.

''Mēs stāvam tieši ezera krastā un, ja es esmu metru un 80 cm garš, tad var redzēt, cik augstu ir arī uzbērums, kas tagad veikts ar buldozeru. Un, salīdzinot tepat blakus, varam redzēt, kāds būtu dabīgais līmenis, kur ir niedrāji un kur ir krūmāji. Šeit jau pa diviem metriem ir traktoriņš pastrādājis,'' skaidro Priede.

Priekšā ezeram izveidots kaut kas līdzīgs dambim. Tas sargās jaunās mājas pavasara palu laikos. No tā cietīs apkārtēji kaimiņi, kam šādu uzbērumu nav.

''Mēs ļoti labi zinām kaimiņus, kam nekādas problēmas nebija. Dzīvojuši 90 gadus pie ezera un tad, pēkšņi, pirms trim, četriem gadiem sāk applūst. Kāpēc? Nu lūk. Dēļ šitādiem piemēriem,'' sašutis ir Priede.

Zeme pie Mazā Baltezera pieder firmai ''Nere E''. Tās īpašnieks – vairāku nekustamo projektu attīstītājs, firma ''New Europe Real Estate''. To vada bijušais Rīgas mērs Bojārs.

Bojāra firma Latvijā pārstāv, pēc biznesa žurnāla ''Forbes'' aplēsēm, viena no Krievijas bagātākā cilvēka Viktora Vekselberga intereses. Viņa īpašumi pārsniedz 13 miljardus ASV dolāru (6,5 miljardi latu).

Zemi pie Mazā Baltezera Bojāra uzņēmumam pirms pieciem gadiem pārdeva vietējā līmeņa bagātnieks Aldis Plaudis. Pēc Zemesgrāmatā atrodamajām ziņām - par 2,3 miljoniem latu. Tobrīd Ādažu apbūves plānos šajā īpašumā bija atļauts būvēties ne tuvāk par 50 metriem no krasta. Bet Ādažu novada iedzīvotājam Bojāram izdevies pārliecināt domes deputātus lieguma robežu pārcelt vien desmit metrus no ezera. Domes arhitekti skaidro – izdarīts izņēmums, jo plānotās mājas būšot unikāls projekts.

''Jebkādā gadījumā šādas unikālas būves ceļ novada prestižu. Mēs esam ieinteresēti, lai tādas būtu. Bet tas nenozīmē, ka tādas var izlikt jebkurā vietā apkārt ezeriem. Tur ir jābūt veselai virknei priekšnosacījumu – tā nedrīkst būt applūstoša teritorija,'' stāsta Ādažu novada domes teritoriju plānotājs Andrejs Petskojs. ''Šajā gadījumā tā bija izrakāta zeme ar veciem dzelzbetona bluķiem ezera krastā. Tātad šai vietai bija priekšnoteikumi, lai kādu unikālu būvi uzliktu. Vēl var būt runa par pāris vietām, kur kaut kas tāds ir atļaujams. Tas ir izņēmums nevis likums.''

Apjomīgā dzīvojamā māja ar priekšējo daļu vistiešākajā veidā būs iebūvēta ezerā – tā balstīsies uz betona pamatiem, kas savienoti ar jahtu un motorlaivu piestātni. Māja atradīšoties divus, trīs metrus virs tauvas joslas un tur varēšot gan cilvēki iziet, gan mašīnas izbraukt. Arī piestātni nebūvēs no jauna, bet atjaunos veco. No tās gan pāri palikuši tikai satrunējuši koku gabali. Māku pārliecināt deputātus mainīt teritorijas plānojumu Bojāra firmas izpilddirektors skaidro ar uzņēmēju uzņēmību.

''Nu, acīmredzot, izdara tas, kurš dara kaut ko. Viss sākās ar to, ka bija likums, ka pašvaldībām jāizstrādā detalplāns jeb jāizstrādā teritorijas attīstības plāns, kas pašvaldībā nosaka, kur tiks būvēts. Mēs jau to procesu sākām tad. Nav tā, ka mēs tikai vakar aizgājām un mums vakar atļāva būvēt daudzstāvu apbūvi pie ezera,'' stāsta ''New Europe Real Estate'' izpilddirektors Jānis Stakens. ''Mēs gājām, stāstījām, pierādījām Ādažiem, ka šī teritorija jāsakārto, ka daudz labāk ir uzbūvēt kaut ko skaistu, nekā turēt tādu, kā tā ir.''

Ādažu būvvalde nepiekrīt, ka atļauja būvēt mājas tik tuvu krastam izdota nelikumīgi. Izmaiņas zemes plānos 2008.gada vasarā vienbalsīgi pieņēmuši deputāti. Neiebilda arī Pašvaldību lietu ministrija.

''Ja tas ir atbilstoši noteikumiem, ja tas viss ir saskaņots, tad nav pamata man aizliegt. Es jums saku vēlreiz. Šeit ir visi vajadzīgie... visas vajadzīgās atļaujas ir. Kāpēc tieši es to varētu aizliegt? Ja man ir pretī dokumenti, ka tas ir atļauts,'' skaidro domes būvinspektore Liene Krūze.

Pēc mūsu intereses par jau sākto būvniecību, objektu apsekoja arī Valsts vides dienests. Par nesaskaņoto darbošanos tauvas joslā būvniekiem var draudēt sods līdz pat vairākiem tūkstošiem latu.

"Uz doto brīdi esam sākuši administratīvo lietvedību, pieprasīsim skaidrojumu. Iespējamais ir administratīvi sodīt viņus,'' skaidro Valsts vides dienesta pārstāvis Jānis Lapsiņš.

Galīgo slēdzienu ļaut māju būvēt ezerā vai nē, dos Vides pārraudzības valsts birojs. Tā vadītājs Arnolds Lukšēvičs, uzzinājis par iespējamajiem uzņēmuma pārkāpumiem tauvas joslā un iedzīvotāju neapmierinātību, sola savu pārbaudi pagarināt. Par strīdīgo projektu varētu pat rīkot Ietekmi uz vidi novērtējumu. Tas nozīmē sabiedriskās apspriešanas organizēšanu un celtniecības darbu iesaldēšanu uz ilgāku laiku.

''Mēs cenšamies izvairīties no tā, lai pateiktu konkrētu laiku. 20 dienu laikā ir jāpieņem lēmums un mēs varam pagarināt par 20 dienām,'' stāstīja Lukšēvičs. ''Patlaban nebūtu korekti man komentēt, tāpat kā tiesnesim pirms tiesas paprasīt - iesēdināsi, vai nē. Tas jāvērtē. Vēl izvērtēšana nav veikta.''

Atšķirībā no vides sargiem, Ādažu domē par strīdīgo projektu priecājas. Tur cer, ka būvniecība neiestrēgs un Mazajā Baltezerā izņēmuma kārtā ezerā iebūvētā ēka būšot viņu jaunais lepnums.

''Ir darīts viss un vairāku gadu garumā, lai noslēptu to, ka šī teritorija ir applūstoša un, ka patiesībā šeit nekāda būvniecība nevar būt. Ņemot vērā tās skices un dokumentus, ko esam redzējuši biedrībā, ka attīstītājiem nespīd šeit uzbūvēt dzīvokļus, kas iet pāri tauvas joslām un iekšā ezerā. Nu tas ir galīgi garām. Tā kā lai viņi aizmirst...,'' uzskata biedrības ''Par brīvu Lielo Baltezeru'' vadītājs Priede.

LETA/Lita Krone/LETA