"Balticovo" gatavojas atjaunot balto olu ražošanu

Patlaban uz Lieldienām ļoti pieprasītās baltās olas tiek ievestas no Skandināvijas valstīm. Iepriekš "Balticovo" atteicās no balto olu ražošanas, jo Latvijā daudz pieprasītākas ir brūnās olas un pēc baltajām ir pieprasījums tikai uz Lieldienām.

Tagad "Balticovo" ir attīstījis eksportu, kas ļaus Lieldienās baltās olas piedāvāt vietējā tirgū, bet pārējā laikā tās pārdot ārējos tirgos.

Kā prognozēja Lesnieks, iespējams, jau nākamgad uz Lieldienām varēsim pirkt Latvijā ražotās baltās olas.

Lesnieks pastāstīja, ka "Balticovo" eksports patlaban veido 50%-70% no kopējā ražošanas apjoma. Galvenie eksporta tirgi ir Skandināvija un Centrālā Eiropa, taču tiek eksportēts arī uz dažādām eksotiskām valstīm, piemēram, Angolu.

Kompānija eksportē gan olas ar čaumalām, gan dažādus olu produktus.

Panākumi eksportā ļāvuši "Balticovo" krīzes laikā nesamazināt algas, bet šogad darbinieku atalgojums pat palielināts, un tiek prognozēts, ka šādi uzņēmums varēs rīkoties arī turpmāk.

Lesnieks atzina, ka prognozes par gaidāmo olu cenu kāpumu ir pamatotas, tiesa, olu ražotājam Konkurences padome liedz nosaukt konkrētus pieauguma skaitļus.

Kā skaidroja "Balticovo" komercdirektors, cenu kāpums ir skaidrojams ar jaunajām Eiropas Savienības (ES) prasībām dējējvistu labturībai, kas palielina ražošanas izmaksas par 25% un liek izmantot dārgākas iekārtas, kā arī energoresursu cenu svārstībām.

"Viss šis ietekmē arī olu cenu - tāpat kā jebkura produkta cenu," sacīja Lesnieks.

Kā ziņots, aprīļa sākumā gaidāms olu cenu kāpums, iepriekš rakstīja laikraksts "Diena".

Par galveno olu cenu pieauguma iemeslu uzskata to, ka gada sākumā spēkā stājusies ES direktīva, kurā noteikti jauni obligātie standarti dējējvistu aizsardzībai un stingrākas dējējvistu labturības prasības.

Eiropā trīs nedēļas pirms Lieldienām olu cena pārsniegusi līdzšinējos rekordus un pieaugusi vidēji par 70%, bet Lielbritānijā pat par 100%.

Direktīva, kuru uzskata par grandiozā cenu pieauguma iemeslu, paredz, ka no šī gada sākuma ES dalībvalstīs vistas atļauts turēt tikai modernizētos būros un aizliegti iepriekš lietotie daudz šaurākie būri, skaidro Zemkopības ministrijas Veterinārā departamenta Dzīvnieku veselības un labturības nodaļas vecākā referente Dace Lauska.

ES direktīvā dējējvistu labturības prasības reglamentētas ļoti detalizēti un precīzi noteikts tas, kādiem jābūt šo mājputnu turēšanas apstākļiem, piemēram, dējējvistai būrī jāparedz vismaz 750 kvadrātcentimetru liela platība, kas vistai ļauj izplest spārnus un brīvi kustēties, kā arī jānodrošina tas, lai būra kopējā platība nav mazāka par 2000 kvadrātcentimetriem. Katrai vistai vajadzīga arī vismaz 15 centimetrus gara vieta uz laktas, bet barības siles garumam jābūt vismaz 12 centimetriem katrai mītnes iemītniecei.

Jauno labturības noteikumu dēļ Eiropā radies olu deficīts, jo olu ražotājiem bija jāpārstrukturē ražošana, bet, cerams, Latvijas pircēji olu deficītu un cenu pieaugumu neizjutīs, saka "Rimi" pārstāve Dace Valnere.

"Mēs esam pret olu cenu pieaugumu, šobrīd risinām sarunas ar piegādātājiem un cenšamies panākt, lai cenu palielinājums olām, kas vērojams Eiropā, uz Latvijas pircējiem atsauktos pēc iespējas mazāk," stāsta "Rimi" pārstāve. Patlaban cena par desmit olām Latvijas tirdzniecības vietās ir no 0,65 līdz 1,50 latiem.

Saistībā ar ES direktīvas labturības noteikumu izmaiņām olu cenas Latvijā nedaudz pieaugs, prognozē lielākā olu ražotāja "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs. Šogad uz Lieldienām, kad pieprasījums pēc baltajām olām ir vislielākais, "Balticovo" Latvijā ieved no citām valstīm aptuveni miljonu balto olu, bet olu cena tirdzniecības vietās tāpēc nemazināsies.

Cenu pieaugumu prognozē arī Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītājs Valdis Grimze un piebilst, ka olu cenu kāpums tiešām gaidāms jau aprīlī, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. "Cenu pieauguma iemesls ir gan jaunie dējējvistu labturības noteikumi, gan barības cenu kāpums," skaidro Grimze.

To, kāds tieši būs olu cenu pieaugums, aptaujātie ražotāji neatklāj, kā iemeslu minot Konkurences likumā noteiktos ierobežojumus un Konkurences padomes uzraudzību.

Konkurences padomes vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova uzsver, ka ražotājiem ir ne tikai tiesības, bet pat pienākums gaidāmo cenu kāpumu neizpaust, turklāt olu piegādātāju nozare jau iepriekš nonākusi Konkurences padomes redzeslokā.

Par to, ka olu cenu pieaugums Latvijā tuvākajā laikā nebūs pārāk straujš, ir pārliecināta ZM pārstāve Dace Lauska. "Pirms direktīva stājās spēkā, bija noteikts astoņus gadus ilgs pārejas periods, tāpēc olu ražotāji varēja pamazām pielāgot vistu turēšanas apstākļus direktīvas prasībām un arī pielāgošanai nepieciešamās izmaksas segt pakāpeniski," norāda Lauska.

Tomēr veikalu tīkla "Maxima" pārstāvju informācija apstiprina, ka olu cenu kāpums vērojams jau martā un, visticamāk, olu cenas turpinās pieaugt arī aprīlī.