Bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanu uzticēs LVRTC
Bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada uzticēs Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), bet maksas programmu izplatītāju plāno izvēlēties konkursā, paredz pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē atbalstītā koncepcija virszemes ciparu televīzijas apraidei no 2014.gada.
Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktora vietniece Ingrīda Tauriņa informēja, ka SM ir sagatavojusi četrus modeļus virszemes ciparu televīzijas apraidei no 2014.gada, taču aicina atbalstīt otro modeli, kas paredz uzticēt LVRTC no 2014.gada nodrošināt bez maksas pieejamo programmu un reģionālo programmu izplatīšanu, kā arī paredz, ka ierobežotas piekļuves pakalpojuma nodrošināšanai konkursa kārtībā tiek noteikts viens komersants.
Tauriņa uzsvēra, ka saskaņā ar šo risinājumu tiek saglabāts princips, ka zemes ciparu televīzijas vienā tīklā ir iekļautas nacionālās televīzijas programmas – gan nacionālās sabiedriskās, gan nacionālās komerciālās televīzijas programmas –, kas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas. "Šajā tīklā būtu iekļaujamas arī reģionālās televīzijas programmas, kā arī jāparedz frekvenču spektra resurss sabiedriskā un citu nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu tehnoloģiskai attīstībai," sacīja SM pārstāve un norādīja, ka līdz ar to LVRTC pilnībā nodrošinātu sabiedrisko un citu bezmaksas programmu nepastarpinātu izplatīšanu.
Viņa arī paskaidroja, ka tas būtībā uzskatāms par valsts deleģējumu, proti, LVRTC pienākums ir veikt sabiedriskā un nacionālo komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu raidīšanu, tieši sadarbojoties ar elektronisko plašsaziņas līdzekli. "Savukārt valsts nodrošina finansējumu televīzijām, piemēram, nodrošinot iespēju ne tikai sabiedriskajai televīzijai, bet arī nacionālajām komerciālajām televīzijām konkursa kārtībā pretendēt uz sabiedrisko pasūtījumu, un tādējādi daļu no gūtajiem ieņēmumiem televīzijas var izmantot maksājumu veikšanai LVRTC par bezmaksas televīzijas programmu raidīšanu izplatīšanas tīklā," klāstīja Tauriņa, taču uzsvēra, ka arī šajā variantā būtu jānodrošina, lai televīzijām būtu vēlme saglabāt nacionālo elektronisko statusu.
Vienlaikus viņa atzina, ka pašlaik SM vēl nav saskaņojusi atsevišķus finansēšanas jautājumus ar Finanšu ministriju, jo ministrijas uzskata, ka par tiem varēs lemt, tikai izstrādājot kārtējā gada valsts budžetu.
Bet SM valsts sekretārs Anrijs Matīss norādīja, ka otrā modeļa ieviešana veicinātu izmaksu samazināšanos par vairākām reizēm.
Savukārt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis Ivars Zviedris aicināja jautājumu par to, cik komersantu nodrošinās maksas programmu apraidi, atstāt atvērtu, paskaidrojot, ka dažās Eiropas valstīs tikai viena komersanta izvēle nav attaisnojusies. "Tāpēc ir jāizvērtē citu valstu pieredze, pirms to nolemjam," piebilda Zviedris.
Arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) vadītājs Pēteris Šmidre atbalstīja SM piedāvāto modeli, taču minēja, ka tas vēl ir jāpārrunā ar nozares dalībniekiem, lai veiktu precizējumus.
Ministri SM piedāvāto koncepciju atbalstīja, taču uzdeva to vēl pārrunāt ar nozares pārstāvjiem.
Jau ziņots, ka par programmas apraidi televīzijām ir jāmaksā zemes televīzijas operatoram "Lattelecom" apmēram 650 tūkstoši latu, kas jāiegūst no vienīgā ieņēmumu avota – maksas par reklāmu. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka ekonomisku apsvērumu dēļ radušies riski TV3 un LNT turpmākajai darbībai nacionālās raidorganizācijas statusā.
BNS