Baltijas iedzīvotāji pārtikai tērē līdz 50% ģimenes ienākumu
Lielākā daļa Baltijas iedzīvotāju pārtikai tērē 26% līdz 50% no ģimenes ikmēneša ienākumiem, turklāt vairākums pārtiku iegādājas gandrīz katru dienu, liecina aģentūras LETA biznesa portāla "Nozare.lv" un kompānijas "Gfk Custom Research Baltic" pētījums.
Tajā norādīts, ka pārtikas iegādei no 26% līdz 50% ikmēneša ienākumu tērē 54% Lietuvas, 53% Igaunijas un 48% Latvijas iedzīvotāju. 75% un vairāk ikmēneša ienākumu pārtikas iegādei atvēl 20% Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju, kamēr Lietuvā šis rādītājs ir 18%. Savukārt līdz 25% ikmēneša ienākumu pārtikai tērē attiecīgi 16%, 18% un 20% Igaunijas, Lietuvas un Latvijas aptaujāto iedzīvotāju.
Mazāk Latvijā un Igaunijā pārtikai tērē biroju darbinieki, bet Lietuvā - vīrieši un iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Visās valstīs skaidri iezīmējas tendence - jo zemāki ienākumi, jo lielāka daļa no tiem ir jāatvēl pamatvajadzību apmierināšanai un pirmās nepieciešamības precēm, tostarp pārtikai.
Kā norāda pētījuma veicēji, lielākoties Baltijas valstu ģimenēs atbildība par pārtikas iegādi ir dalīta - 63% respondentu Latvijā, 62% Lietuvā un 59% Igaunijā norādīja, ka par pārtikas iegādi atbild kopā ar vēl kādu ģimenes locekli. Tikmēr 36% iedzīvotāju Lietuvā, 33% Igaunijā un 30% Latvijā atzina, ka ir vienīgie atbildīgie par pārtikas iegādi.
Saistībā ar pārtikas iegādes tradīcijām Baltijā aptauja liecina, ka iedzīvotāji dod priekšroku svaigai pārtikai, jo vairākums to iegādājas katru vai gandrīz katru dienu. To atzina 78% Igaunijas, 71% Lietuvas un 70% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt vienu reizi nedēļā pārtiku iegādājas 23% Latvijas, 22% Lietuvas un 19% Igaunijas iedzīvotāju.
Tikai neliels skaits aptaujāto iedzīvotāju pārtiku pērk tikai pāris reizes mēnesī - attiecīgi 5%, 4% un 3% Lietuvas, Latvijas un Igaunijas respondentu.
Pieejamo pārtiku kā ļoti kvalitatīvu vērtē 18% Latvijas, 13% Igaunijas un 8% Lietuvas iedzīvotāju. Daļēji šim apgalvojumam piekrīt 55% Igaunijas, 41% Latvijas un 32% Lietuvas iedzīvotāju. Tikmēr pārtikas kvalitāti savā valstī pilnībā apšauba 8% Lietuvas, 5% Latvijas un 2% Igaunijas iedzīvotāju.
Kā pētījuma prezentācijā atzina SIA "Cido grupa" juridiskā padomniece Inese Lielpinka, ražotājiem būtu vairāk līdzekļu jāiegulda pircēju izglītošanā jautājumā par pārtikas kvalitāti. "Nevar saņemt kvalitatīvu produktu par zemu cenu. Patlaban ir tā, ka ražotājiem vai nu jāiegulda pircēju izglītošanā, izmantojot mārketinga līdzekļus, vai arī vienkārši jāpiedāvā tas, ko patērētājs pieprasa. Līdz ar to dažiem ražotājiem izdevīgi audzēt apjomus uz apšaubāmas kvalitātes rēķina tā vietā, lai izglītotu patērētāju," sacīja Lielpinka.
Viņa arī norādīja, ka Latvijas patērētājam tomēr esot "laba atmiņa". "Latvijā ir mazs tirgus un informācija par brāķi ātri izplatās. Tā kā patērētājam ir laba atmiņa, reizēm šī brāķa ražotājam nav iespējams turpināt darbību, līdz ar to kopējā pārtikas kvalitātes latiņa tomēr ir augsta," atzina uzņēmēja.
Biznesa portāla "Nozare.lv" un kompānijas "GfK" pētījums veikts internetā laikā no 14.jūnija līdz 20.jūnijam. Latvijā pētījuma laikā aptaujāti 1016 iedzīvotāji, Igaunijā -784, bet Lietuvā - 1021 interneta lietotājs.
Aptaujā tika arī pētīti pārtikas izvēles kritēriji, tāpat skaidrots, vai iedzīvotāji dod priekšroku vietējai vai importa produkcijai un iegādājas tieši tik pārtikas, cik nepieciešams, neko neizmetot. Tāpat respondentiem tika jautāts, vai pārtika un dzērieni ir būtiska valsts eksporta nozare, vai pārtikai jāpiemēro samazināts nodoklis, kā arī - vai ikdienā ēdiens tiek gatavots mājās un kāda ir attieksme pret ģenētiski modificētu pārtiku.
