Krievijas žurnālists: nevajag domāt, ka visa Krievija atbalsta Putina politiku

Pētnieciskais žurnālists un opozīcijas aktīvists savas uzstāšanās sākumā pastāstīja, ka Krievijā pašreiz ir manāma liela dinamika un pārmaiņas notiek ļoti ātri, sevišķi attiecībā uz politisko situāciju.

Viņš pauda, ka Krievijā pārmaiņas sākās nevis tagad, pēc notikumiem Ukrainā, bet jau iepriekšējā prezidenta Dmitrija Medvedeva laikā - toreiz daudzi ticēja, ka viņš kandidēs uz prezidenta amatu vēl vienam pilnvaru termiņam. "Visticamāk, pašam Medvedam bija liels pārsteigums, ka viņš vairs nekandidēs," piebilda Dobrohotovs.

Žurnālists stāstīja, ka trešā Putina kampaņa un retorika sliecās vairāk uz "vienkāršajiem" cilvēkiem, nevis uz inteliģenci - tā nemaz negribēja Putinu atkal redzēt kā valsts prezidentu. Viņš arī norādīja, ka pēc Putina atgriešanās pie varas Krievijas Dome, kuru žurnālists nosauca par trako printeri jeb "bešenij printer", sākusi izdot nesaprotamus likumus.

Dobrohotovs, runājot par medijiem un to neatkarību Krievijā, sacīja, ka žurnālisti sāka saprast, ka pat salīdzinoši nelieli mediji bija apdraudējums Putina režīmam, un vairākus interneta portālus un medijus sāka bloķēt, savukārt citiem medijiem sāka mainīties redakcionālā nostāja.

Žurnālists pauda, ka strauji samazinājies to mediju loks, kuros informācija nebūtu cenzēta, tāpat krietni palielinājusies cenzūra jau valsts kontrolētajos medijos, kas tagad, pēc žurnālista domām, atgādina "propagandas avotu Gēbelsa stilā". Pēc aktīvista teiktā, vēl pirms pusgada tas nebija iedomājams - tiek izteikti draudi ne tikai politiķiem, bet arī žurnālistiem.

Dobrohotovs uzskata, ka Krievija neuzbruks nedz Latvijai, nedz Baltijas valstīm kopā, galvenokārt tāpēc, ka Baltijas valstis ir NATO sastāvā.

Jautāts, vai, viņaprāt, Krievija varētu iebrukt Latvijā, žurnālists atbildēja, ka noteikti nē - "tam ir miljons iemeslu". Galvenais no tiem - Latvija un pārējās Baltijas valstis ir NATO valstis, bet "pret NATO Krievija neies".

Žurnālists norādīja, ka Krievijai nebūtu jēgas sākt karu mazas teritorijas dēļ, tomēr tas gan nenozīmē, ka "latvieši var atslābt un aizmirst par Krieviju, jo karš notiks informācijas telpā, sevišķi izmantojot Krievijas kanālus Latvijā".

Jautāts, kāpēc Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc diviem pilnvaru termiņiem pēkšņi kļuva konservatīvs, Dobrohotovs pauda viedokli, ka tā bija pakāpeniska demokrāta kļūšana par konservatīvu, pat autoritatīvu vadītāju.

Savukārt uz jautājumu, vai Krievija neuztraucas, ka pēc konflikta Ukrainā pastiprināsies separātisms Krievijā, žurnālists izteicās, ka patiesībā tāda nav un viņš nedomā, ka tas kļūs populārāks.

Dobrohotovs atsaucās uz to, ka, piemēram, Čečenija "de facto" jau ir neatkarīga republika "ar gluži vai Staļina režīmu".

LETA/Foto: AFP/LETA