Vācijas drošības dienesti ceļ trauksmi: Kremlis diversijām un slepkavībām varētu piesaistīt krievu mafiju
Vācijas valdība pauž nopietnas bažas, ka Krievija hibrīdkara ietvaros varētu izmantot organizētās noziedzības tīklus ar mafijai raksturīgām metodēm, tostarp arī Vācijā.
Dokumentā, kas nonācis žurnāla "Spiegel" rīcībā, Vācijas Iekšlietu ministrija norāda: "Krievijas struktūru sadarbība ar organizētās noziedzības grupējumiem ir īpaši piemērota destruktīvām darbībām, piemēram, sabotāžas operācijām vai pasūtījuma slepkavībām."
Uzmanības centrā ir grupējumi no bijušajām Padomju Savienības valstīm. Vācijas valdība uzskata, ka šie tīkli faktiski atrodas Kremļa un Krievijas diktatora Vladimira Putina ietekmē. Dokumentā uzsvērts: "Apmaiņā pret to, ka Krievijas valsts iestādes piever acis uz viņu noziedzīgo darbību, [organizētās noziedzības] struktūras nepieciešamības gadījumā ir spiestas ar tām sadarboties."
Valdības rīcībā esot "norādes par šādām saiknēm arī Vācijā". Drošības dienesti fiksējuši "vairākus aizdomīgus gadījumus, kas varētu liecināt par Krievijas pasūtītām diversijām". Turklāt kopš 2023. un 2024. gada mijas Krievija arvien aktīvāk izmanto tā dēvētos "vienreizlietojamos aģentus".
Vācijas drošības iestādes Krieviju vaino vairākās diversijās un uzbrukumos. 2019. gada vasarā Kremļa algots slepkava Berlīnē nošāva gruzīnu emigrantu. 2024. gada jūlijā Leipcigas kravu lidostā aizdegās ierīce ar degmaisījumu, kas, visticamāk, tika nosūtīta ar DHL starpniecību Krievijas izlūkdienesta uzdevumā. Savukārt pēdējais skaļākais incidents, kas tiek saistīts ar Krieviju, ir pikšķerēšanas uzbrukums saziņas lietotnē "Signal", kurā cita starpā cietusi arī Bundestāga deputāte Jūlija Klēknere.
