Kremļa propagandistu jaunākā “pērle” - hantavīruss esot “Ukrainas vaina”
Arī Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) turpina uzraudzīt situācijas attīstību saistībā ar Andu hantavīrusa uzliesmojumu kruīza kuģī un šobrīd uzsver, ka risks Eiropas iedzīvotājiem saistībā ar šo uzliesmojumu ir ļoti zems. Taču Kremļa propagandistiem-“epidemiologiem” ir savas “teorijas”.
To, ka risks šobrīd Eiropā ir zems, apliecina arī Eiropas slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) eksperti.
Šobrīd saslimušajiem un noteiktajām kontaktpersonām ir karantīna un veselības stāvokļa uzraudzība, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos. Taču Kremļa tā saucamo “troļļu” pārņemtajā interneta spārnā tracis sit augstu vilni.
Ukrainā bāzētais “Stratcom” centrs “SPRAVDI” identificējis mēģinājumus izplatīt viltus ziņas par to, ka Hantavīruss it kā jau pirms trīs mēnešiem ir ticis identificēts Ukrainā:
"Ukrainian Biolabs 2.0"
— SPRAVDI — Stratcom Centre (@StratcomCentre) May 12, 2026
The Russian propaganda matrix and it's paid influencers are wasting no time trying to tie the new Hantavirus to Ukraine. pic.twitter.com/4KyOACqf4r
Virknē sociālajos tīklos izplatītu ierakstu bez jebkāda pamata un pierādījumiem tiek apgalvots, ka starp kuģa apkalpi “ļoti daudzi ir bijuši ukraiņu”, netieši saistot to ar slimības izcelsmi.
Latvijā hantavīrusu infekcijas gadījumi tiek reģistrēti relatīvi reti — pēdējos gados 3—6 gadījumi gadā. Savukārt kopumā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (ES/EEZ) valstīs ik gadu tiek reģistrēti aptuveni 1 500–5 000 hantavīrusu infekcijas gadījumu.
Eiropā un Āzijā ir sastopama hantavīrusu infekcijas forma, kas izraisa nieru darbības traucējumus un gripai līdzīgus simptomus (hemorāģiskais drudzis ar nieru sindromu), savukārt Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, kur cirkulē arī citi hantavīrusi, iespējama smagāka slimības forma, kas skar plaušas un sirdi — kardiopulmonālais sindroms.
Lai gan risks ceļotājiem kopumā ir zems, SPKC speciālisti aicina Latvijas iedzīvotājus būt informētiem par iespējamiem inficēšanās veidiem un profilakses pasākumiem, īpaši dodoties dabas tūrisma pārgājienu vai lauku reģionu ceļojumos.
Hantavīrusi ir daudzveidīga vīrusu grupa, ko galvenokārt pārnēsā grauzēji – peles, žurkas, ciršļi, kurmji u. c. Cilvēki var inficēties, ieelpojot aerosolus (putekļus), kas satur inficētu dzīvnieku urīna, izkārnījumu vai siekalu daļiņas, kā arī cieša kontakta rezultātā ar inficētu grauzēju izdalījumiem, pašiem grauzējiem vai piesārņotām virsmām.
Visbiežāk saskare notiek grauzēju izveidotās dzīvesvietās vai reti izmantotās saimniecības telpās. Riska faktoru būtiski palielina tīrības un kārtības neievērošana telpās un izteikta grauzēju klātbūtne, par ko liecina grauzēju ekskrementi telpās un citas to pēdas. Tūristi var saskarties ar grauzējiem arī dabā, tostarp dzīvnieku novērošanas vietās, kur tie tiek piebaroti.
Tikai relatīvi neliela daļa ceļotāju nonāk šādos apstākļos. Pie riska grupām pieder arī ceļotāji, kuri ilgstoši uzturas kopā ar vietējiem iedzīvotājiem vai dzīvo pagaidu nometnēs. Grauzējus var piesaistīt teltis, īpaši aukstā laikā un pārtikas trūkuma apstākļos.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Kremļa propagandistu jaunākā “pērle” – Hantavīruss esot “Ukrainas vaina”" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
