Krīze NATO, nevis tiešs karš? Analīzē iezīmēts Maskavas iespējamais scenārijs Baltijā
Saasinoties Krievijas karam Ukrainā un pieaugot spriedzei starp Maskavu un Rietumiem, izskanējuši jauni brīdinājumi par iespējamiem Krievijas plāniem pret Baltijas valstīm.
Kā vēsta specializētais kara kanāls “Volya”, kurā darbojas eksperti no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Baltijas valstīm, Krievija, iespējams, aktīvi gatavojas iebrukumam Baltijas valstīs. Kanāla vērtējumā šāds solis kļūtu par nopietnu militāru izaicinājumu Rietumiem un pārbaudītu NATO apņēmību aizstāvēt trīs alianses dalībvalstis — Latviju, Lietuvu un Igauniju.
“Volya” apgalvo, ka kopš marta vidus saņemti apstiprinājumi no avotiem Krievijas Aizsardzības ministrijā un citās struktūrās, ka Vladimira Putina plāni attiecībā uz Baltijas valstīm esot pārgājuši nākamajā posmā un Krievija aktīvi gatavojas iebrukumam Baltijas valstīs.
Šis apgalvojums izskanējis arī pēc tam, kad Putina sabiedrotais un bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs brīdināja par “kodolapokalipsi”, sakot, ka karš starp Krieviju un NATO esot “neizbēgams”.
“Jau kopš marta vidus mēs sākām saņemt apstiprinājumus no avotiem Krievijas Aizsardzības ministrijā un citās struktūrās, ka Vladimira Putina plāni iebrukt Baltijas valstīs ir pārgājuši nākamajā posmā,” vēsta neatkarīgais medijs. “Mērķis nav sākt karu ar NATO, bet izraisīt lielu krīzi aliansē, iebrūkot Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, un ideālā gadījumā panākt tās faktisku sašķelšanos”.
“Krievijas politiskā vadība uzskata, ka Eiropas valstis nevēlēsies karot ar kodolvalsti, īpaši bez tieša ASV atbalsta. Vladimirs Putins un viņa loks uzskata, ka lielākās Eiropas valstis neriskētu iesaistīties karā ar Krieviju Baltijas valstu dēļ,” pausts ziņojumā.
Saskaņā ar analīzi Krievijas kara plāni paredzētu izvairīties no kaujām pārāk tuvu Polijai, kurai ir vieni no spēcīgākajiem un modernākajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā.
Putins bijušās padomju republikas — Lietuvu, Latviju un Igauniju — uzskatot par “mazāk nozīmīgām valstīm”, teikts analīzē.
Igaunijā, kur izvietoti aptuveni 900 britu karavīru, Krievijas spēki iebruktu caur Tartu, nevis acīmredzamāko Narvu, un “virzītos tieši Tallinas virzienā, pa ceļam bloķējot NATO bāzes un mācību poligonus, kā arī nogriežot Igaunijas spēkus no apgādes ceļiem un organizētas atkāpšanās iespējām”.
Mērķis būtu mazināt iespēju, ka jaunās NATO dalībvalstis Somija un Zviedrija iesaistās karā — iespējams, pat neatkarīgi no alianses kopējās nostājas.
“Krievijas iebrukums Latvijā tiktu pasniegts nevis kā agresijas akts, bet kā īpaša operācija vajāto etnisko krievu aizsardzībai, savukārt uzbrukumi Igaunijai un Lietuvai tiktu skaidroti kā atbilde uz agresīvām militāristiskām darbībām vai nacionālistu teroraktiem.”
Pēc kanāla “Volya” vērtējuma, Putins šādi mēģinātu panākt, lai Krievijas rīcība netiktu uztverta kā pilna mēroga karš ar NATO. Tas ļautu Maskavai turpināt sarunas ar lielākajām Eiropas valstīm, vienlaikus apgalvojot, ka formāli karš nav sācies.
Kanāls arī apgalvo, ka Krievija šim scenārijam gatavojoties militāri — tiekot pabeigta jaunu armiju izveide un atkārtoti formēti divi armijas korpusi, tostarp 11. un 14. korpuss. Tāpat Krievija uzkrājot bruņutehniku, tankus, artilēriju, raķešu ieročus un to palaišanas sistēmas.
Sagatavošanās ietverot arī loģistiku, piemēram, jaunu ceļu būvniecību un veco ceļu remontu pierobežas rajonos pie Latvijas, tiltu un pārvadu stiprināšanu, kā arī nozīmīgu dzelzceļa mezglu remontu un modernizāciju.
“Līdz aprīlim darbi ceļu tīkla kapacitātes paplašināšanai Pleskavas, Novgorodas un Smoļenskas apgabalos bija pabeigti par 90%. Pabeigta arī dzelzceļa mezglu modernizācija Smoļenskā, Veļikije Lukos un Pleskavā. Līdzīgi ceļu un dzelzceļa uzlabošanas darbi citviet Krievijā kopš 2025. gada esot apturēti,” norāda “Volya”.
“2026. gadā ceļu būvniecība un remonti tika veikti tikai Krievijas reģionos, kas robežojas ar Igauniju un Latviju. Turklāt tika remontēti ceļi, kas no Pleskavas un Smoļenskas apgabaliem ved uz Baltkrieviju, kā arī izbūvēti alternatīvi maršruti, tostarp grants un asfaltēti ceļi, kas paredzēti smagajai militārajai tehnikai.”
Kanāls brīdināja: “Sagatavošanās turpinās un tās temps pieaug, taču sagatavošanās nenozīmē, ka iebrukums ir simtprocentīgi drošs.”
Kanāls apgalvoja, ka Krievija izmantotu kaimiņvalsti Baltkrieviju “kā drošu loģistikas bāzi un drošu stāvvietu bruņutehnikai, artilērijai, pretgaisa aizsardzības sistēmām un raķešu sistēmām”.
Jaunie ceļi ļautu “ātri pārvietot šos līdzekļus uz robežu un kaujas zonām”: “Tie arī ļautu Krievijas raķešu sistēmām “Iskander” pārvietoties no Baltkrievijas uz Pleskavas apgabalu, veikt triecienus un pēc tam atgriezties Baltkrievijā, kas formāli paliktu ārpus konflikta.”
Kartes it kā rādot, ka Krievijas raķetes “varētu aptvert visu Latvijas teritoriju un lielu daļu Igaunijas un Lietuvas”.
Putins iepriekš apgalvojis, ka varētu ieņemt visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētas divu dienu laikā — kopā ar citām teritorijām, lai gan viņa lielīšanās par Kijivu izrādījās nepareiza.
2014. gadā Putins toreizējam Ukrainas prezidentam Petro Porošenko sacīja: “Ja es gribētu, divu dienu laikā Krievijas karaspēks būtu ne tikai Kijivā, bet arī Rīgā, Viļņā, Tallinā, Varšavā un Bukarestē.”
Tomēr kanāls norādīja, ka tā ziņojums ir “provizoriska informācija”. “Cik mums zināms, Krievijas Ģenerālštābam vēl nav detalizēta operatīvā plāna, kurā būtu norādītas vienības, formējumi, uzdevumi un pārvietošanās maršruti, daļēji tāpēc, ka šo spēku formēšana vēl turpinās.”
Baltijas valstu amatpersonas pēdējā laikā gan nav apstiprinājušas, ka tuvākajā laikā būtu gaidāms Krievijas iebrukums, un publiski paudušas piesardzīgāku vērtējumu par šādiem scenārijiem. Vienlaikus Latvija, Lietuva un Igaunija pēdējos gados būtiski stiprinājušas savu aizsardzību, īpaši pie ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
