"Tas var izraisīt šoku" - Eiropas Komisija spers radikālus soļus cīņā ar enerģētisko krīzi
Eiropas Komisija trešdien prezentēja pasākumu paketi enerģētiskā krīzes pārvarēšanai, ko izraisījusi karš Ukrainā. Tajā, cita starpā, iekļaus priekšlikumus par nodokļu samazināšanu elektrībai un par saskaņotiem pasākumiem vasarā, lai līdz ziemai piepildītu gāzes uzglabāšanas vietas, izvairoties no konkurences starp valstīm.
Žurnālisti no "Reuters" iepazinās ar darba dokumentu, kurā Eiropas Komisija iesaka izvairīties no plaša mēroga pasākumiem, piemēram, dabasgāzes cenu ierobežošanas vai ārkārtas nodokļa ieviešanas enerģētikas uzņēmumiem. Šie rīki tika piemēroti 2022. gadā, kad Krievija samazināja gāzes piegādes, un cenas strauji pieauga.
Tā vietā Eiropas Komisija piedāvā mainīt nodokļu noteikumus, lai veicinātu elektroenerģijas, nevis naftas un gāzes izmantošanu. Tā arī iesaka vienkāršot regulējumus, lai valdības, ja nepieciešams, varētu samazināt elektroenerģijas nodokli uzņēmumiem līdz nullei. Šie ieteikumi vēl var mainīties līdz galīgo dokumentu publicēšanai.
Komisija arī sniedz ieteikumus par gāzes uzglabāšanas vietu piepildīšanu tuvākajos mēnešos un par rīcību gadījumā, ja varētu rasties aviācijas degvielas trūkums.
Eiropā dabasgāze šobrīd maksā par trešdaļu dārgāk nekā 28. februārī, kad ASV un Izraēla veica uzbrukumu Irānai.
Tomēr lielākie dabasgāzes un naftas piegādātāji Eiropas Savienībā joprojām nav Tuvie Austrumi, bet ASV un Norvēģija. Eiropā degvielas trūkuma pagaidām nav. Tomēr aviokompānijas brīdina, ka aviācijas degvielas trūkums var kļūt par problēmu jau pēc dažām nedēļām.
Eiropas Komisijas pārstāvji uzsver, ka šie ieteikumi ir tikai konsultatīvi, jo ārkārtas pasākumi ir atkarīgi nevis no Briseles, bet gan no pašām valstīm. Tie ietver, piemēram, subsīdijas, kā arī nodokļu un nodevu samazināšanu.
Pēc dažu amatpersonu domām, šie ieteikumi liecina, ka karš, pēc aplēsēm, turpināsies vēl dažus mēnešus, tāpēc šobrīd būtu saprātīgāk atlikt stingrākos pasākumus uz vēlāku laiku.
Analītiskā centra "Centre for European Reform" vietniece Elizabeta Kornago norādīja, ka, ja Hormuza šaurums paliks slēgts, tas var izraisīt naftas šoku, kas būs spēcīgāks nekā 2022. gadā, savukārt dabasgāzes tirgū būs situācija, kas būs līdzīga tai, kas bija tad.
Tomēr elektroenerģijas cenu pieaugums, visticamāk, būs mazāk straujš. Iemesls ir palielinājusies atjaunojamās enerģijas nozīme salīdzinājumā ar 2022. gadu.
Pagājušajā gadā Eiropas Savienība saņēma 71 procentu elektroenerģijas no atjaunojamiem avotiem un atomenerģētiskajām stacijām. 2022. gadā, saskaņā ar analītiskā centra "Ember" datiem, šis rādītājs bija apmēram 60 procenti.
