Atradums Tartu apgabalā izgaismo dronu kara noslēpumu
Kāpēc kaujas laukā kopā ar nāvējošajiem uzbrukuma droniem lido arī šķietami tukši aparāti? Atbilde slēpjas gudrā taktiskajā spēlē, kurā ne katrs drons ir paredzēts mērķa iznīcināšanai.
Drons, kas otrdienas naktī nokrita Tartu apgabalā, varēja būt tieši tāda veida māneklis, kura uzdevums bija maldināt pretinieku un iztukšot tā aizsardzības spējas. Tā vienkāršā konstrukcija un nelielais dzinējs norāda uz to, ka tas nav obligāti pirmajās līnijās izmantots uzbrukuma bezpilota lidaparāts.
Tomēr, kā šāds aparāts vispār iekļuva Igaunijas gaisa telpā, joprojām paliek noslēpums. Vai iemesls bija tehniska kļūme, navigācijas kļūda vai kaut kas vairāk? Atbildes meklējamas gan drona konstrukcijā, gan tā iespējamā lidojuma trajektorijā.
Ukraiņu bezpilota lidaparātiem ir dažādas lomas. Lai lielākā daļa no tiem sasniegtu mērķi, kopā ar uzbrukuma droniem tajā pašā virzienā lido arī vilinājuma droni. To vienīgā loma ir kļūt redzamiem Krievijas radaros un uzņemt daļu pretgaisa aizsardzības uguns.
Izpētot drona atlūzas, kas otrdienas naktī nokrita Tartu apgabalā, inženieris, bezpilota lidaparātu radītājs un uzņēmējs Mārguss Sammelsārs norādīja, ka tas, visticamāk, ir lētāks drons māneklis, kas, iespējams, nezināmu iemeslu dēļ novirzījās uz Igauniju.
Iemesli, kāpēc daži droni atdalījās no galvenā drona, varētu būt dažādi, bet, pamatojoties uz pieejamiem datiem, ir grūti pateikt kaut ko precīzāku. Fotogrāfijās redzams viencilindru dzinējs un horizontāls spārns, kas piestiprināts starp diviem astes balstiem, ar vertikāliem stūres mehānismiem sānos.
Analogi droni, iegādāti Ķīnā, tika pārveidoti tālajiem lidojumiem: visi liekie komponenti tika noņemti. Iespējams arī, ka bezpilota lidaparātiem nebija paredzēts lidot tālāk par Igaunijas vai Latvijas robežām, kur tie pēc tam rīkojās patstāvīgi, raksta "Postimees.ee".
Atrastais bezpilota lidaparāta dzinējs Tartu apgabalā ir divtaktu un salīdzinoši neliels, tā darba tilpums ir no 20 līdz 30 kubikcentimetriem, bet ne vairāk par 50 kubikcentimetriem. Ja šis drons nebija pievienots lielākam "mātes kuģim", tad šādiem lidaparātiem jāstartē no Baltkrievijas, taču tie varēja arī tikt palaisti no Krievijas.
Tomēr tas ir tikai pieņēmums. Pēc izmeklēšanas rezultātu publiskošanas mēs uzzināsim, vai dronā bija SIM karte, ar kuru aparātu var vadīt caur mobilo tīklu, un vai tajā bija kāds sprāgstvielu krājums. Ar dzinēju, kura tilpums ir 50 kubikcentimetri, teorētiski var pārvarēt līdz pat 1000 kilometriem, taču tam uz klāja jābūt vairāk nekā 25 litriem degvielas.
Ar dzinējiem, kas aprīkoti ar propelleriem, dronus var palaist ļoti lielos attālumos. Ar pietiekamu dzinēja jaudu lidojuma attālumu nosaka degvielas daudzums, un tādējādi var novērtēt, piemēram, pārvadājamā sprāgstvielu kravas masu.
Parasti šādu bezpilota lidaparātu dzinēju darba tilpums ir vismaz 120 kubikcentimetri, un jauda ir ap 16 zirgspēkiem. Uzbrūkot Ustjlugas ostai, šādi lidaparāti, visticamāk, būtu vairāk kā palīgdroni, kas pilda vilinājuma vai traucējumu izplatīšanas lomu.
No atklātajiem avotiem šobrīd ir zināmi trīs jaudīgākie Ukrainas bezpilota lidaparāti, kas spēj veikt šādu lidojumu no Ukrainas robežas līdz Ustjlugai.
Pirmkārt, tālais bezpilota lidaparāts Antonov An-196 "Ljutij" ("niknais") ar spārnu izpletumu 6,7 metri, svaru līdz 300 kilogramiem un kaujas daļu 75 kilogrami. Tam ir spēja lidot ar ātrumu līdz 300 kilometriem stundā, un tā cena ir aptuveni 200 000 eiro.
Otrkārt, UJ-26 "Bober", kura garums un platums ir apmēram 2,5 metri. Parasti tas nes kumulatīvo kravu, kas sver apmēram 20 kilogramus, un var lidot ar ātrumu līdz 200 kilometriem stundā — pieņemams lidojuma ilgums ir, iespējams, septiņas stundas pēc kārtas.
Treškārt, drons FP1, kas spēj nest kaujas daļu līdz 120 kilogramiem uz attālumu līdz 1600 kilometriem; tā cena sākas no 55 000 eiro.
Visā kara laikā tika izmantoti vismaz 25 dažādi bezpilota lidaparātu veidi. Tartu apgabalā kritušais drons sākotnēji atgādināja Ķīnā ražoto "Mugin". Šīs kompānijas bezpilota lidaparātus, kas paredzēti civiliem mērķiem, pārveidoja un izmantoja gan Krievija, gan Ukraina militāriem mērķiem.
Šo dronu dzinēji parasti ir jaudīgi, līdz pat četru cilindru divtaktu dzinēji, kas ir vienkārši un lēti, bet patērē daudz degvielas. Lai eļļa iekļūtu dzinējos, degviela tiek sajaukta ar eļļu. Šādi dzinēji ir ļoti skaļi, tāpēc, ja mērķis ir klusāks lidojums, jāizmanto četrtaktu dzinēji, taču to trūkums ir lielāks svars un augstāka cena.
Pēdējās dienās Igaunijā tiek runāts par to, ka Ukrainas uzbrukuma bezpilota lidaparātiem esot atļauts izmantot valsts gaisa telpu. Grūti iedomāties, ka pūlis, kas sastāv no desmitiem bezpilota lidaparātu, varētu pārlidot Igaunijas teritoriju tā, lai neviens nedzirdētu un neierakstītu divtaktu dzinēju rūkoņu, kas vakara vai nakts klusumā būtu dzirdams uz zemes pat no vairāku kilometru augstuma.
Vismaz šāds ieraksts netika publiskots. Tāpēc šķiet loģiski, ka tie varētu lidot virs Peipusa ezera (liels ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas) no austrumiem vai pārlidot virs tā, jo šādā leņķī dzinēju rūkoņa ir daudz klusāka un nevienam netraucē.
