Krievijā draud bargi sodīt visus, kas protestēs pret interneta atslēgšanu

Ministrija paziņojusi, ka sociālajos tīklos izplatās aicinājumi nedēļas nogalē piedalīties “neatļautos sabiedriskos pasākumos, kā arī veikt citus nelikumīgus nodarījumus”. Visiem šo pasākumu dalībniekiem draud ar tūlītēju arestu, kā arī administratīviem un krimināliem sodiem.

“Visi mēģinājumi rīkot šādus pasākumus tiks nekavējoties novērsti, un to organizatori un dalībnieki tiks aizturēti,” paziņoja ministrija. “Krievijas Iekšlietu ministrija aicina pilsoņus nereaģēt uz provokatīviem izteikumiem no nesaskaņoto sabiedrisko pasākumu organizatoru puses, atturēties apmeklēt vietas, kuras viņi norādījuši kā rīkošanas vietas, un brīdināt par neapdomīgiem rīcības soļiem savus bērnus, radiniekus un paziņas.”

“TikTok” parādījušies video ar aicinājumiem 29. martā protestēt pret interneta bloķēšanu, turklāt dažos video šie aicinājumi pausti netieši, bet aprakstos norādītas atsauces uz anonīmo “Telegram” kanālu “Alij ļebedj”. 25. martā tika ziņots, ka šai kustībai Maskavas un Sanktpēterburgas varas iestādes aizliedza rīkot protesta akciju, aizbildinoties ar Covid-19 ierobežojumiem, pirms tam daudzviet Krievijā ar visdažādākiem ieganstiem aizliedza protestus pret "Telegram" bloķēšanu. Savukārt daži opozīcijas aktīvisti un žurnālisti pauduši bažas, ka šis projekts varētu būt specdienestu provokācija, lai atrastu pret režīmu kurnošas personas.

Pirms divām nedēļām Krievijas diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs atklāja, kādēļ Kremli nesatrauc mobilo sakaru un interneta traucējumi Maskavā, cenšoties saviem iedzīvotājiem noslāpēt “nesankcionētas” informācijas ieguves iespējas. Uz aģentūras TASS jautājumu, vai sakaru ierobežojumi Maskavas centrā ir ietekmējuši Putina administrācijas darbu, Peskovs atteica vienkārši: “Lietojam stacionāros telefonus.” Peskovs šos ierobežojumus nosauca par “sistēmisko drošības pasākumu” daļu un, nepaskaidrojot sīkāk, uzsvēra, ka tie turpināsies “tik ilgi, cik būs nepieciešams”.

Kaut gan dažādas amatpersonas norāda, ka internetu atslēdz, rūpējoties paar Krievijas pilsoņu drošību no krāpniekiem un ukraiņu droniem, dzēlīgi komentētāji norāda, ka traucējumu rajoni norāda par Putina bailēm piedzīvot Irānas ajatollas Ali Hameneji likteni, kuru 28. februārī likvidēja Izraēlas armija.

Kopš marta sākuma Maskavu pārņēmis plašs mobilā interneta atslēgšanas vilnis, Kremlim cenšoties pastiprināt kontroli pār digitālo telpu. Savukārt uzņēmumiem “skrūvju pievilkšana” radījusi milzīgus zaudējumus, bet vairāku valsts pakalpojumu darbība ir paralizēta. Vietējie mediji ziņo, ka strauji pieauguši radiostaciju, rāciju un stacionāro telefonu pārdošanas apjomi. Pēkšņie sakaru traucējumi iedragājuši Maskavas oficiālo tēlu, graujot propagandas vēstījumus par galvaspilsētu kā “miera salu”, kuru it kā neesot skārusi jau piekto gadu notiekošā asiņainā invāzija Ukrainā.

Sakaru traucējumu sākumā mobilais internets Maskavas centrā bija gandrīz pilnībā atslēgts, taču pēc nedēļas kļuva pieejamas dažas varasiestāžu apstiprinātas vietnes – tā sauktais “baltais saraksts”, kurā iekļauti galvenie valsts pakalpojumi, bankas, interneta veikali un Kremlim lojāli mediji. Valsts mediji maskaviešiem iesaka nēsāt līdzi skaidru naudu, lai izvairītos no problēmām ar maksājumiem ar karti, bet taksometrus izsaukt pa telefonu.

Krievijas parlamentā pat ierosina izpētīt alternatīvas saziņas metodes vienkāršajiem pilsoņiem. Valsts domes deputāts Igors Antropenko negaidīti paziņoja, ka valstij jāatjauno ielu taksofonu tīkls, tāpat kā padomju laikā. Saskaņā ar viņa ideju šīs telefona būdiņas varētu būt aprīkotas ar “drošu” piekļuvi internetam. Pēc deputāta teiktā, tas ļaus cilvēkiem saglabāt saikni pat dažādu ierobežojumu laikā. Savukārt valsts informācijas aģentūra citēja vietējās universitātes zinātniekus, kuri apgalvoja, ka tiešsaistes karšu vietā “var orientēties pēc zvaigznēm”, norāda “Financial Times”.

Arī Krievijas galvenais propagandas ierocis televīzija ir iesaistījusies interneta slāpēšanas priekšrocību reklamēšanā. Piemēram, populārajā raidījumā “Brīnumu lauks” uzstājās bērnu koris ar dziesmu, cik labi dzīvot bez kaut kāda interneta.

“Financial Times” atsaucās uz kādu bijušo Kremļa ierēdni, kurš izteicies, ka lēmumu par sakaru slāpēšanu, visticamāk, pieņēmis Federālais drošības dienests (FSB), sekojot nesenajiem mēģinājumiem ierobežot ziņapmaiņas platformas “Telegram” darbību un pastiprināt aizsardzību pret Ukrainas dronu uzbrukumiem. Ierēdnis piebilda, ka cenzoriem, iespējams, nav tehnisku iespēju bloķēt tikai “Telegram” datplūsmu – kuru Putins pagājušajā nedēļā raksturoja kā “naidīgu saziņas formu” –, tāpēc traucējumi izrādījušies daudz plašāki. FSB drošības jautājumi ir svarīgāki par jebkādiem ekonomiskajiem zaudējumiem, viņš piebilda.

Jauns.lv jau vēstīja, ka 9. martā Sanktpēterburga sekoja Maskavas liktenim, zaudējot internetu un mobilos sakarus. Pilnīga bloķēšana sākās plkst. 6.00 no rīta, aptuveni tajā laikā, kad tika paziņots par dronu uzbrukumu Ļeņingradas apgabalam. “The Moscow Times” ziņoja, ka operatori saņēma aptuveni 2500 paziņojumus par pārtraukumiem. Sanktpēterburgas iedzīvotāji nevarēja piekļūt banku lietotnēm, ziņojumapmaiņas lietotnēm un visām tīmekļa vietnēm, kas nav iekļautas "baltajā sarakstā". 

Krievijas galvenie operatori ("Megafon", "T2" un "Bilain") jau ir saņēmuši valdības rīkojumus par mobilo sakaru un interneta pakalpojumu ierobežošanu gan Maskavā, gan Sanktpēterburgā.  Maskavā sakaru pārtraukumu laikā peidžeru pārdošanas apjomi ir pieauguši par 73%, bet rāciju pārdošanas apjomi – par 27%. Novecojušu ierīču iegāde notiek ļoti strauji. Tie pirktas arī papīra kartes.