Daba iznīcina par Londonu divreiz lielāku milzi - tas pilnībā izzudīs jau pēc dažām nedēļām
Viena no pasaulē vecākajiem un lielākajiem aisbergiem – "A23a" – vēsture tuvojas noslēgumam.
Pēc gandrīz četrām desmitgadēm reiz gigantiskās ledus masas atliekas strauji kūst. Zinātnieki prognozē, ka no tām nekas nepaliks pāri jau tuvāko nedēļu laikā, vēsta britu raidsabiedrība BBC.
Savulaik "A23a" bija pasaulē lielākais aisbergs. Tā platība pārsniedza 4000 kvadrātkilometru, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā Londonas teritorija. Aisbergs izveidojās 1986. gadā, kad no Filhnera šelfa ledāja Vedela jūrā atdalījās milzīgs ledus blāķis. Pēc atdalīšanās ledus milzis gadu desmitiem nekustējās no vietas, jo vairāk nekā 30 gadu bija iestrēdzis jūras gultnē.
Tikai 2020. gadā zinātnieki fiksēja, ka aisbergs sācis lēni dreifēt. Tomēr pat 2025. gada sākumā – 39 gadus pēc atšķelšanās – tas aizvien bija iespaidīgs. Taču tad situācija pēkšņi mainījās – dažu mēnešu laikā aisbergs zaudēja aptuveni ceturto daļu savas platības. Lieli ledus gabali atdalījās cits pēc cita, kamēr siltie okeāna ūdeņi pakāpeniski kausēja ledus masas pamatni un malas. Līdz 2025. gada vidum "A23a" jau bija zaudējis pasaulē lielākā aisberga titulu.
Augustā un septembrī aisbergs dreifēja pāri Dienviddžordžijas zemūdens grēdai aptuveni 1500 kilometru uz austrumiem no Folklenda salām. Pētnieki skaidro, ka tieši tur okeāna straumju spiediena un siltāko ūdeņu ietekmē ledus masa sāka strauji drupt. No tās atšķēlās lieli fragmenti, kuriem tika doti atsevišķi nosaukumi – "A23g", "A23h" un "A23i".
2025. gada decembrī, sākoties vasaras sezonai Dienvidu puslodē, gaisa temperatūras paaugstināšanās vēl vairāk paātrināja aisberga kušanu. Uz aisberga virsmas sāka veidoties dziļi, zili ezeri – skaidra zīme, ka ledus aktīvi kūst ne tikai no apakšas, bet arī no augšas.
"Tas bija brīnišķīgs skats, taču vienlaikus arī nepārprotams signāls, ka aisbergs kļūst arvien trauslāks," skaidro profesors Maiks Meredits.
Šajā laikā īpaši pastiprinājās hidrolūzumu process – izkusušais ūdens satecēja plaisās, tās paplašināja un paātrināja ledus šķelšanos.
Februāra vidū okeāna straumes ledus masu aiznesa vairāk nekā 700 kilometru tālāk Dienvidatlantijā, kur ūdens virsmas temperatūra sasniedz aptuveni desmit grādus. Nokļūstot šajos siltajos ūdeņos, aisbergs sāka kust vēl straujāk.
Līdz 5. martam ledus kalna platība bija sarukusi jau līdz 180 kvadrātkilometriem. Tiklīdz tā samazināsies līdz 70 kvadrātkilometriem, zinātnieki pārtrauks objekta uzraudzību, tāt tiek prognozēts, ka jau pēc pāris nedēļām no reiz varenā aisberga nebūs palikušas vairs ne pēdas.
