Kremļa dezinformācija izšķirošā brīdī nopietni ķeras klāt Francijas reģioniem
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām Francijā, vietēji mediju eksperti konstatē, ka Krievijas dezinformācijas kampaņas šajā Eiropas valstī pastiprinās.
Vairāki ziņojumi apliecina, ka Francijas reģionālā prese ir īpaši izdevīgs šo informatīvo uzbrukumu mērķis.
Izšķirošais brīdis
Zināms, ka vēlēšanu periodi ir izšķiroši brīži dezinformatoriem, kuri izmanto politiskās spriedzes klimatu, lai padziļinātu iekšējās plaisas sabiedrībā un izplatītu savu naratīvu. Arī gaidāmās pašvaldību vēlēšanas Francijā nav izņēmums.
Saskaņā ar nesenu pētījumu, ko veikusi domnīca “Cercle Pégase”, kas saistīta ar konsultāciju uzņēmumu “Sopra Steria”, kopš septembra ir identificēti 15 000 viltotu preses rakstu. Tie nāk no 25 vietnēm, kas kopē reģionālās preses vietnes un to grafisko noformējumu.
Piemēram, Infograndest.fr, Sudouestdirect.fr vai Lactualiteprovencale.fr – adreses, kas rada apjukumu ap reģionālās preses izdevumiem, kuri jau ilgstoši ir nostiprinājušies informatīvajā telpā, tādēļ ir diezgan viegli tikt maldinātam. Attiecībā uz saturu – šie viltus raksti cenšas vājināt Francijas tēlu, attēlojot valsti kā sabrukušu un parādos grimstošu, lai vienlaikus izceltu idealizētu Krievijas modeli.
Atmazgāšanas ceļš
Pagājušajā mēnesī parādījās viltus reportāžas ar vairākiem melīgiem stāstiem, tostarp par “korupcijas skandālu, kas mainīs vēstures gaitu” – raksts, kurā apgalvots, ka Francijas un Ukrainas augstākās amatpersonas piesavinājušās divus miljardus eiro, kas bija paredzēti iznīcinātāju iegādei.
Šie materiāli tiek izplatīti visās viltus vietnēs, kā arī sociālajos tīklos, kas pastiprina sākotnējo avotu, un tie var pat nonākt lielajos valodas modeļos un sarunbotos, “saindējot” atbildes.
Uzņēmums “NewsGuard”, kas cīnās pret dezinformāciju tiešsaistē, jau ir izpētījis šo informācijas “atmazgāšanas” ceļu. Tāpēc organizācija “Reporter sans frontières” (Reportieri bez robežām) pieprasa, lai galvenie sarunboti, piemēram, “ChatGPT” vai “Claude”, ieviestu marķējumu JTI (“Journalism Trust Initiative”), lai izceltu pārbaudītu saturu, kas patiešām nāk no atzītiem medijiem. Šāds solis šķiet nepieciešams laikā, kad sabiedrība arvien biežāk informāciju iegūst tieši caur sarunbotiem, nepievēršot uzmanību avotiem, kuri ne vienmēr ir skaidri redzami.
Kurš slēpjas aiz šīm kampaņām?
“Sopra Steria” ziņojumā minēta Francijas dienestiem labi zināma prokremliskā grupa – tīkls “Storm 1516”, kas vēsturiski saistīts ar Prigožina struktūru un kuru daļēji vada propagandists Džons Marks Dugans, bijušais amerikāņu šerifs, kurš pazīstams ar mākslīgā intelekta izmantošanu industriālā apjomā.
Tomēr viņš nav vienīgais, kas darbojas šajā Krievijas dezinformācijas tīklā. “NewsGuard” ir piešķīris godpilno 2025. gada lielākā dezinformatora titulu Jevgeņijam Ševčenko, tīkla “Pravda” (krievu valodā – “patiesība”) dibinātājam, kurā patiesību var atrast tikai nosaukumā. Viņa kontā – vairāk nekā seši miljoni pagājušajā gadā publicētu rakstu, kas izplatīti caur 280 viltus ziņu vietnēm 49 valodās, tas ir vidēji 17 000 rakstu dienā – ar šādu tempu neviens nespēj sacensties.
Mērķis ir “pārpludināt zonu”, kā to savulaik formulējis amerikāņu stratēģis Stīvs Benons – izplatīt noteiktu naratīvu un dziļi iesakņot to informācijas apritē, kopējot vietējo vai nacionālo presi un aktivizējoties vēlēšanu periodos.
Francijas iestādes gaida ievērojamus informatīvus uzbrukumus tuvākajās dienās. “Redakcijas ir modras, taču neviens nespēj apturēt šo plūsmu – tāpēc lasītājam un vēlētājam pašam jābūt pietiekami modram, lai nekļūtu par krāpšanas upuri,” komentē franču mediji.
Vēlēšanas Francijā
Francijā paredzēts rīkot pašvaldību vēlēšanas no 15. līdz 22. martam. Šim balsojumam varētu būt plašākas sekas, tuvojoties prezidenta vēlēšanām, kas paredzētas 2027. gada aprīlī.
Valsts jau saskaras ar politisku nestabilitāti, ko raksturo valdības krīze un neveiksmīgs budžeta pieņemšanas process pēc tam, kad prezidenta Emanuela Makrona centriskā koalīcija zaudēja vairākumu Nacionālajā asamblejā pēc ārkārtas vēlēšanām 2024. gadā.
Tā kā Makrona reitingi ir vēsturiski zemākie un pieaug iespējamība, ka nākamajās prezidenta vēlēšanās varētu uzvarēt galēji labējie – pieaugot atbalstam Marinas Lepēnas partijai “Nacionālā apvienība” (franciski – “Rassemblement national”), gaidāmās pašvaldību vēlēšanas tiek uzskatītas par nozīmīgu pārbaudījumu, kas noteiks politisko toni Francijas attīstībai turpmākajos gados.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Kremļa dezinformācija izšķirošā brīdī nopietni ķeras klāt Francijas reģioniem" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
