Kremlis izdomājis veidu, kā pielabināties Trampam

Baltā nama vadītāja uzticības personas varētu iesaistīties Arktikas naftas un gāzes ieguves projektos, retzemju metālu atradņu izstrādē, ar kodolenerģiju darbināma datu centra izveidē, kā arī tuneļa būvniecībā zem Beringa šauruma.

Saskaņā ar izdevuma avotiem, pirms Vladimira Putina un Trampa tikšanās Aļaskā pērnā gada augustā Krievijas Drošības padomei tika sagatavots memorands, kurā skaidrots, kā ASV prezidentam prezentēt "lielāko darījumu" Maskavas un Vašingtonas starpā ekonomikas jomā.

Dokumentā Krievija tika raksturota kā "Arktikas un ziemeļu resursu dārgumu krātuve", kuru apgūšanai it kā tiektos "desmitiem suverēno un privāto fondu no ASV un citām šobrīd nedraudzīgām valstīm".

"Visi nopelnīs daudz naudas", un "prezidenti Putins un Tramps potenciāli varētu saņemt Nobela prēmijas", teikts memorandā. Kā raksta "The Economist", Trampa emisārus visvairāk iedvesmo iespēja iegūt daļas megaprojektos, kas varētu mainīt globālos izejvielu tirgus.

Iepriekš Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, atsaucoties uz nacionālās izlūkošanas datiem, paziņoja, ka Maskava Vašingtonai solījusi 12 triljonu ASV dolāru vērtu darījumu apmaiņā pret sankciju mīkstināšanu.

Tomēr ideja, ka ASV no darījuma ar Krieviju varētu iegūt summu, kas seškārt pārsniedz Krievijas gada ekonomikas apjomu, ir acīmredzami pārspīlēta un domāta, lai glaimotu Trampam, norāda "The Economist".

Pēc izdevuma aprēķiniem, pat ja Krievijas imports atgrieztos 2021. gada līmenī un visu ārvalstu uzņēmumu kopējie ieņēmumi Krievijā atjaunotos, un ASV kompānijas aizņemtu pusi no šī apjoma, tas kopumā dotu tikai 340 miljardus dolāru gadā. Lai pietuvotos solītajiem 12 triljoniem, šādi ieņēmumi būtu jāsaglabā gadu desmitiem, raksta izdevums.

Vienlaikus, ja Baltais nams "uzķertos uz āķa", tirdzniecības un investīciju paplašināšana ļautu Krievijas ekonomikai atgūties, kas savukārt radītu apstākļus jaunam karam, secina "The Economist".

Konflikta noregulēšanu Ukrainā Trampa administrācijā koordinē viņa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kurš bijis prezidenta biznesa partneris, un znots Džareds Kušners. Vitkofs un Kušners vairākkārt tikušies ar Putinu, kā arī uztur kontaktus ar Krievijas prezidenta īpašo pārstāvi un Krievijas Tiešo investīciju fonda (RDIF) vadītāju Kirilu Dmitrijevu.

Novembrī ASV puse prezentēja miera plānu Ukrainai, ko saskaņoja ar Kijivu un Eiropas sabiedrotajiem. Janvārī un februārī notika trīs trīspusējo sarunu kārtas starp Krieviju, ASV un Ukrainu.

Zelenskis norādīja, ka ASV uzstāj uz kara izbeigšanu līdz jūnijam, jo pēc tam Baltais nams pievērsīsies starpvēlēšanām, kas notiks vēlā rudenī. "Viņi vēlas skaidru grafiku," uzsvēra Zelenskis.