Ģenerālis Eiriks Kristofersens nosauc galveno iemeslu, kāpēc Krievija varētu uzbrukt Norvēģijai
Norvēģija gatavojas iespējamam Krievijas iebrukumam ar ieganstu nodrošināt savas kodolarsenāla aizsardzību pie Kolas pussalas netālu no robežas. Par to paziņoja Norvēģijas Bruņoto spēku štāba priekšnieks ģenerālis Eiriks Kristofersens, vēsta "The Guardian".
Pēc virsnieka teiktā, Norvēģija apsver iespēju, ka Krievija varētu mēģināt ieņemt tās pierobežas teritorijas, lai nodrošinātu savu militāro bāzu drošību, kurās atrodas kodolraķetes, atomzemūdenes un lidmašīnas — kodolieroču nesējas.
"Vienīgais, ar ko Krievija var apdraudēt ASV," netieši norādīja Kristofersens. Štāba priekšnieks lika saprast, ka konflikta gadījumā ar NATO minētie Krievijas ieroči varētu spēlēt izšķirošu lomu.
Štāba priekšnieks pieļāva, ka kaimiņvalsts varētu uzreiz neizšķirties par tiešu iebrukumu, bet sākt ar diversijām un hibrīduzbrukumiem.
Kristofersens norādīja, ka, lai gan Norvēģija ņem vērā tradicionāla Krievijas iebrukuma draudus, pašreizējā Krievijas taktika ir izkliedētāka. "Ja tu gatavojies sliktākajam scenārijam, nekas neliedz tev vienlaikus būt gatavam arī sabotāžas un hibrīdapdraudējumu novēršanai," viņš sacīja.
Viņš piebilda, ka Norvēģija un Krievija joprojām uztur zināmu tiešu kontaktu saistībā ar meklēšanas un glābšanas operācijām Barenca jūrā, kā arī regulāri notiek abu valstu militāro pārstāvju tikšanās uz robežas.
Kristofersens ieteicis izveidot militāro "karsto līniju" starp abu valstu galvaspilsētām, lai nodrošinātu saziņas kanālu un novērstu eskalāciju pārpratumu dēļ. Viņš norādīja, ka Krievijas rīcība Tālajos ziemeļos kopumā bijusi mazāk agresīva nekā Baltijas jūrā.
"Līdz šim tas, ko esam redzējuši attiecībā uz gaisa telpas pārkāpumiem mūsu reģionā, ir bijuši pārpratumi. Krievija aktīvi traucē [GPS] signālus, un mēs uzskatām, ka šī traucēšana ietekmē arī viņu pašu lidaparātus," viņš sacīja.
"Viņi to nav teikuši, bet mēs redzam, ka gadījumos, kad notiek, piemēram, gaisa telpas pārkāpums, tas parasti saistīts ar pilotu pieredzes trūkumu. Kad mēs sazināmies ar krieviem, viņi reaģē ļoti profesionāli un paredzami."
Runājot par Norvēģijas ziemeļu teritoriju Špicbergenu, kur atrodas Krievijas apmetne un kuru saskaņā ar 1920. gada līguma noteikumiem nedrīkst militarizēt, Kristofersens sacīja, ka Krievija "ievēro līgumu" un ka Norvēģijai nav plānu militarizēt šo teritoriju.
Maskava ir apsūdzējusi Oslo slēptā Špicbergenas militarizācijā, taču Kristofersens norādīja, ka tas ir propagandas apgalvojums, kuram pati Maskava patiesībā neticot.
Norvēģijas pārstāvis arī izmantoja iespēju kritizēt Donaldu Trampu par izteikumiem par iespējamu Grenlandes iegādi un šaubām par Dānijas tiesībām uz šo salu.
Kristofersens norādīja, ka viņu aizvainojuši ASV prezidenta izteikumi, ka sabiedrotie Afganistānā neesot atradušies priekšējās līnijās un ka lielāko daļu operāciju veikuši amerikāņi. "Mēs zaudējām desmit norvēģus. Es tur zaudēju draugus," uzsvēra ģenerālis, piebilstot, ka Norvēģijas karavīri apmācīja afgāņus, veica novērošanu un aizturēja talibu līderus.
6. februārī Norvēģijā paziņots par pastiprinātu Krievijas spiegošanas aktivitāti, kas koncentrēta uz kontinenta arktisko daļu un minēto Špicbergenas arhipelāgu.
Iepriekš, 19. janvārī, tika vēstīts, ka Donalds Tramps vēstulē Norvēģijas premjerministram Jonasam Gāram Stērem norādījis, ka "pasaule nebūs drošībā, ja ASV nebūs pilnīgas kontroles pār Grenlandi".
