Zelenskis atklāj ASV vēlmes attiecībā uz Krievijas sāktā kara izbeigšanu
Savienotās Valstis vēlas, lai Ukraina un Krievija līdz jūnijam panāktu vienošanos par Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izbeigšanu, un piedāvājušas nākamnedēļ rīkot nākamo sarunu kārtu, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ja līdz jūnijam vienoties neizdosies, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, visticamāk, palielinās spiedienu uz abām pusēm, viņš piebilda.
"Amerikāņi ierosina pusēm izbeigt karu līdz šīs vasaras sākumam un, iespējams, izdarīs spiedienu uz pusēm saskaņā ar šo grafiku," piektdien žurnālistiem sacīja Zelenskis. Šie prezidenta izteikumi tika publicēti tikai šorīt.
"Un viņi saka, ka vēlas visu izdarīt līdz jūnijam. Un viņi darīs visu, lai izbeigtu karu. Un viņi vēlas skaidru grafiku," paziņoja Zelenskis.
"Savienotās Valstis pirmo reizi ir ierosinājušas, lai abas sarunvedēju grupas - Ukrainas un Krievijas - tiktos Savienotajās Valstīs, iespējams, Maiami," žurnālistiem atklāja Zelenskis, piebilstot, ka Ukraina ir apstiprinājusi piedalīšanos.
Ukrainas prezidents arī atklāja, ka Krievija iesniegusi ASV ekonomisko priekšlikumu par 12 triljoniem ASV dolāru, ko viņš nodēvēja par "Dmitrijeva plānu" Kremļa sarunvedēja Kirila Dmitrijeva vārdā. Divpusējie ekonomiskie darījumi ar ASV ir daļa no plašāka sarunu procesa.
ASV, Ukrainas un Krievijas sarunvedēji 23. un 24. janvārī un pagājušajā nedēļā tikās Abū Dabī. Lai gan puses šīs sarunas raksturoja kā konstruktīvas, joprojām nav izdevies panākt kompromisu jautājumos par teritorijām.
"Sarežģīti jautājumi palika sarežģīti. Ukraina vēlreiz apstiprināja savu nostāju Donbasa jautājumā," sacīja Zelenskis, uzsverot, ka vissarežģītākie temati tiks rezervēti līderu trīspusējai sanāksmei.
Maskava pieprasa, lai Ukraina izved savu karaspēku no Donbasa apgabaliem, tostarp no spēcīgi nocietinātām pilsētām, ko krieviem četru gadu laikā tā arī nav izdevies ieņemt. Maskava arī vēlas, lai tās prettiesiski sagrābtās teritorijas tiktu starptautiski atzītas par Krievijas sastāvdaļu.
Ukraina ir paziņojusi, ka konflikts ir jāiesaldē gar pašreizējo frontes līniju, un noraidījusi vienpusēju spēku atvilkšanu. Kijiva arī paziņojusi, ka neparakstīs vienošanos, kas neatturēs Krieviju no atkārtota iebrukuma.
Krievija ir okupējusi aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, bet Kijiva joprojām kontrolē aptuveni piekto daļu Doneckas apgabala.
Zelenskis ir vairākkārt paudis neapmierinātību, ka Ukrainai tiek prasīts piekrist nesamērīgiem kompromisiem salīdzinājumā ar Krieviju.
Sestdien publiskotajās piezīmēs Zelenskis uzsvēra, ka viņš necietīs, ka Vašingtona un Maskava slēdz darījumus aiz Kijivas muguras, īpaši, ja tie būs saistīti ar Ukrainas suverenitāti.
Abas puses arī nav spējušas panākt kopīgu izpratni jautājumā par kontroli pār Ukrainas Zaporižjas atomelektrostaciju, ko Maskava ir okupējusi kopš 2022. gada, norādīja Zelenskis. Prezidents arī pauda skepsi par ASV priekšlikumu kā kompromisu pārvērst Donbasu par brīvo ekonomisko zonu.
"Es nezinu, vai to var īstenot, jo, kad mēs runājām par brīvo ekonomisko zonu, mūsu viedokļi par to atšķīrās," viņš piebilda.
Viņš atklāja, ka pēdējā sarunu kārtā puses apsprieda, kā tiks tehniski uzraudzīts pamiers. Viņš piebilda, ka ASV ir atkārtoti apstiprinājušas, ka tās piedalīsies šajā procesā.
Zelenskis norādīja, ka ASV atkal ierosināja uz laiku apturēt uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai. Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina ir gatava ievērot šādu pauzi, ja Krievija apņemsies to darīt, taču viņš piebilda, ka iepriekš, kad Maskava piekrita ASV ierosinātajai vienas nedēļas pauzei, tā tika pārkāpta jau pēc četrām dienām.
