Likvidētās armēņu separātistu valsts Kalnu Karabahas eksprezidentam Azerbaidžānā piespriež mūža ieslodzījumu
Azerbaidžānas karatiesa ceturtdien piespriedusi mūža ieslodzījumu bijušajam Kalnu Karabahas "de facto" neatkarīgās armēņu republikas prezidentam Araikam Arutjunjanam, vēsta Azerbaidžānas mediji. Arutjunjans bija Kalnu Karabahas prezidents no 2020. gada maija līdz 2023. gada 1. septembrim, bet pēc 19 dienām Azerbaidžāna iebruka separātistu teritorijā un to likvidēja.
Līderis notiesāts par "agresijas kara vadīšanu, genocīdu, terorismu un citiem noziegumiem, kas saistīti ar Armēnijas gadu desmitiem ilgo kontroli pār kalnu anklāvu", vēsta ziņu aģentūra "Azertag".
Pēc tam kad 2023. gada septembrī zibenskara rezultātā Azerbaidžāna ieguva kontroli pār Kalnu Karabahu, Baku aizturēja vairākus vietējos līderus, apsūdzot viņus kara noziegumos. Armēnija ir nosodījusi aizturēšanu un pieprasījusi viņus atbrīvot.
Kā vēsta LETA, Baku 2025. gada janvārī sākās divas tiesas prāvas - vienā tiek tiesātas 15 bijušās amatpersonas, bet otrā bijušais Kalnu Karabahas valsts ministrs Rubens Vardanjans. Tiesas sēdes lielākoties notika aiz slēgtām durvīm, un valsts medijiem piekļuve tām bija ierobežota. Armēnijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka tā veiks "visus iespējamos pasākumus", arī vēršoties starptautiskajās tiesās, lai aizsargātu Baku tiesājamo tiesības.
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans pagājušajā gadā ar ASV prezidenta Donalda Trampa starpniecību parakstīja miera līgumu.
Jāatgādina, ka 2023. gada gada rudenī Alijevs guva milzīgu politisku uzvaru, pēc vairāk nekā 30 gadu pārtraukuma nodrošinot pilnīgu Azerbaidžānas kontroli pār etnisko armēņu separātistu pārvaldīto Kalnu Karabahu. Ilhams Alijevs paveica to, ko nespēja izdarīt viņa tēvs, ilggadējais Azerbaidžānas PSR saimnieks PSRS laikos Heidars Alijevs, kurš bija arī Azerbaidžānas prezidents no 1993. gada līdz savai nāvei 2003. gadā, — pilnībā sakaut armēņu separātistus un atgūt Kalnu Karabahu.
Starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas pēdējais vadītājs Samvels Šahramanjans 2023. gada 28. septembrī parakstījia dekrētu par etnisko armēņu separātiskās republikas likvidēšanu un visu tās pakļautībā esošo valsts iestāžu un organizāciju darbības izbeigšanu.
PSRS sabrukšanas laikā un vairākus gadus ilgstot armēņu un azerbaidžāņu asiņainajam etniskajam konfliktam, 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabaha pasludināja neatkarību no Azerbaidžānas. Baku noraidīja šo deklarāciju un sākās pirmais Karabahas karš, kas ilga līdz pamiera noslēgšanai 1994. gada maijā. Šajā karā faktisku uzvaru svinēja armēņi, kuri ne vien atsita Azerbaidžānas ofensīvu, bet sagrāba lielāko daļu no septiņiem etnisko azerbaidžāņu apdzīvotajiem Azerbaidžānas apgabaliem, separātistu kontrolētajai teritorijai palielinoties apmēram divas reizes.
Nestabilais miers saglabājās līdz pat 2020. gada 27. septembrim, kad Azerbaidžāna sāka plašu uzbrukumu, uzsākot otro Karabahas karu. Ar Turcijas atbalstu 44 dienu kara laikā Baku atguva kontroli ne tikai pār etnisko azerbaidžāņu rajoniem, bet būtiski samazināja pašu Kalnu Karabahas teritoriju, bet separātisti saglabāja tikai nelielu, Krievijas miera uzturētāju apsargātu Lačinas koridoru, kas to savienoja ar Armēniju.
Nāvējošo triecienu separātiskajai republikai Azerbaidžāna deva ar 2023. gada 19. septembrī uzsākto liela mēroga operāciju, un jau nākamajā dienā Kalnu Karabahas vadība paziņoja par kapitulāciju un ieroču nolikšanu. Kopš tā laika republiku pametuši praktiski visi etniskie armēņi.
