Latvija un Igaunija aicina iecelt ES īpašo sūtni sarunām ar Krieviju par kara Ukrainā izbeigšanu

Šie izteikumi atspoguļo strauju Eiropas stratēģiskās domāšanas maiņu attiecībā uz Krieviju pēc tam, kad Eiropa tika izslēgta no tiešajām sarunām, ko vada ASV, norāda "Euronews".

Francijas prezidents Emanuels Makrons šonedēļ sacīja, ka "tehniskā līmenī" jau ir sācies darbs, lai ieceltu īpašo sūtni, un šo aicinājumu atbalstīja arī Itālijas premjerministre Džordža Meloni. Pirmo reizi šī ideja tika ierosināta pagājušajā vasarā, taču lielākā daļa ES valstu līderu tolaik to uzskatīja par nepiemērotu.

Siliņa un Kariss sacījuši, ka jebkādai saziņai ar Krieviju būtu jānotiek, apspriežoties ar Ukrainu, un ierosinājuši, lai pārstāvis būtu vienprātīgi atbalstīta figūra.

"Es domāju, ka ir jāiesaistās diplomātijā. Vienmēr ir jārunā, bet mums ir nepieciešams izolēt [Krieviju] un joprojām ir jābūt sankcijām Krievijai," intervijā "Euronews" Dubaijā notiekošā Pasaules valdību samita kuluāros norādījusi Siliņa.

"Mums ir jābūt pie sarunu galda, jo ukraiņi paši ir sākuši sarunas. Tad kāpēc gan eiropiešiem nevajadzētu vest sarunas?" teikusi Latvijas premjere.

Siliņa minējusi Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, Polijas premjerministru Donaldu Tusku un Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru kā iespējamos Eiropas pārstāvjus. Atšķirībā no Makrona Mercs ir stingri iestājies pret tiešām sarunām.

"Jā, mums patiešām ir vajadzīgs sūtnis. Iespējams, jautājums ir par to, kas tas būs. Un es domāju, ka mums ir daudz iespēju," piebildusi Siliņa.

"Es esmu gatava doties, ja tas būs nepieciešams, bet es domāju, [ka] Eiropas līderiem no Vācijas vai Francijas, kā arī Apvienotās Karalistes, kas ir "Labas gribas koalīcijas" dalībniece, vajadzētu būt tiem, kas faktiski ir pie sarunu galda kopā ar amerikāņiem, palīdzot Ukrainai šajās ļoti smagajās sarunās," teikusi Latvijas premjere.

Kariss atturējies nosaukt vārdus, bet uzsvēris, ka izvēlētajam sūtnim jābūt no kādas lielas Eiropas valsts un tam jābauda uzticība abās pusēs.

"Šajās diskusijās būtu jāiesaista arī Eiropas Savienība. Lai gan mēs tieši necīnāmies ar Krieviju, mēs jau daudzus gadus atbalstām Ukrainu un turpinām to darīt," tajā pašā pasākumā Dubaijā "Euronews" sacījis Kariss.

"Mums arī vajadzētu būt iespējai izteikt savu viedokli, bet, kā redzat, mēs esam nedaudz nokavējuši. Mums vajadzēja sākt, varbūt ne [ASV] prezidentam [Donaldam] Trampam, bet varbūt Eiropas Savienībai, lai sāktu arī diplomātiski meklēt risinājumus," viņš turpinājis.

"Pirms pāris gadiem mums bija nostāja, ka nerunājām ar agresoriem, un tagad mēs uztraucamies, ka neesam pie sarunu galda," sacījis Kariss.

Francija, Itālija, Austrija, Luksemburga un Čehija ir to valstu vidū, kas atbalstīja ideju sākt tiešas sarunas, lai izvairītos no atkarības no Baltā nama, kas šobrīd ir galvenais partneris sarunās ar Maskavu.

Turpretī Vācija to noraidīja, uzsverot, ka Kremlim trūkst patiesas vēlmes vest sarunas, minot Krievijas diktatora Vladimira Putina maksimālistiskās prasības un nepārtrauktos triecienus Ukrainas pilsētām.

Tomēr Igaunijas Ārlietu ministrijai ir atšķirīgs viedoklis no prezidenta. Komentārā "Euronews" Igaunijas Ārlietu ministrija brīdinājusi, ka nevajadzētu iesaistīties sarunās ar Krieviju.

"Kamēr Krievija nav mainījusi savu rīcību un mērķus savā agresijā pret Ukrainu, nav iespējams iesaistīties sarunās ar Krieviju, kā arī mums nevajadzētu tai piedāvāt izeju no izolācijas," sacījis ministrijas pārstāvis. "Mēs nedrīkstam atkārtot atkal un atkal pieļautās kļūdas, atjaunojot attiecības, kad Krievija nav mainījusi kursu," viņš norādījis.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna izplatījis paziņojumu, kurā uzsvēris, ka klauvēšana pie Kremļa durvīm vājina gan Ukrainas, gan Eiropas pozīcijas.

"Vēlme vērsties pie Kremļa, lai atjaunotu dialogu un veidotu labas attiecības ar Putinu, vājina Ukrainas pozīcijas, tieši apdraud pašas Eiropas drošību un ir pilnīgi pretrunā ar Eiropas pašreizējo spiediena un izolācijas politiku," viņš norādījis.

"Krievija ar saviem uzbrukumiem Ukrainai pastāvīgi pārspēj jaunus rekordus, pārkāpj visas savas starptautiskās saistības un neizrāda ne mazāko vēlmi izbeigt savu agresiju. Šādā situācijā sarunas ar Kremli mums nepalīdzēs; tās tikai piedāvātu Putinam kāroto atrašanos uzmanības centrā un iespēju izvirzīt arvien jaunas prasības, lai vājinātu mūsu pašu drošību," uzsvēris Cahkna.

Pēc viņa domām, vēlme sēsties pie sarunu galda ar Kremli demonstrētu Krievijai Rietumu vājumu, dotu iespēju nostādīt Eiropas valstis vienu pret otru, radītu šķelšanos starp sabiedrotajiem un partneriem, kā arī dotu Putinam iespēju demonstrēt izlaušanos no izolācijas.

"Putins vēlas parādīt, ka laiks ir viņa pusē un ka Rietumu sabiedrotie, īpaši Eiropa, nespēj uzturēt savu atbalstu Ukrainai. Mēs nedrīkstam atkārtot pagātnē vairākkārt pieļauto kļūdu un steigties atjaunot attiecības ar Krieviju, kas nav spērusi ne soli pārmaiņu virzienā. Rietumu iecietīgā reakcija uz karu Gruzijā un Krimas aneksiju, kā arī Minskas vienošanos sarunu process jau ir pierādījuši, ka Rietumu labā griba nedod rezultātu, ja Krievija nav novirzījusies no sava imperiālistiskā kursa. Dialoga vietā vienīgais, kas mūs virzīs uz priekšu, ir turpināt iet stingra atbalsta Ukrainai un spiediena uz Krieviju ceļu," uzsvēris Cahkna.

Eiropas Komisija ir aicinājusi Putinu pirms jebkāda diplomātiskā restarta nopietni pievērsties miera jautājumiem. Jautāta par Makrona teikto par "tehnisko" darbu, EK atteicās sniegt komentārus.

Gaidāms, ka EK tuvākajās dienās nāks klajā ar jaunu sankciju paketi Krievijai.