Pazuda Igaunijā pirms 26 gadiem: "Kādam ir jāzina vismaz kaut kas"
Janvārī apritēja 26 gadi kopš Katrīnas pazušanas — viņai pazušanas brīdī bija 13 gadi. 2. februārī viņa varētu svinēt savu 40. dzimšanas dienu. Brīvprātīgo organizācijas "SA Kadunud" vadītājs joprojām ir pārliecināts, ka kādam par šo lietu ir jāzina vismaz kaut kas. Organizācija turpina gaidīt jaunu informāciju, ko būtu iespējams salīdzināt ar jau esošajiem faktiem.
Katru gadu Igaunijas policijā tiek saņemti vairāk nekā trīs tūkstoši ziņojumu par cilvēkiem, kuri pazuduši nezināmos apstākļos un pārtraukuši saziņu. Lielāko daļu šādu gadījumu izdodas atrisināt dažu dienu vai nedēļu laikā, taču ik gadu paliek arī lietas, kuru izmeklēšana ievelkas uz gadiem.
Viena no šādām lietām ir 13 gadus vecās Katrīnas pazušana, kura 2000. gada 16. janvārī pazuda. 2. februārī viņa būtu varējusi svinēt savu 40. dzimšanas dienu.
Tajā liktenīgajā dienā ap pustrijiem pēcpusdienā Katrīna aizslēdza savas mājas durvis un apsolīja mātei, ka no draudzenes atgriezīsies ar autobusu. Taču šajā autobusā meitene tā arī neiekāpa. Arī pie draudzenes viņa nenokļuva.
Katrīnas māte visus šos gadus atkārto, ka ne viņa, ne visa ģimene negrasās padoties. Tādu pašu nostāju pauž arī pazudušo cilvēku meklēšanas organizācija "SA Kadunud".
"Esmu pārliecināts, ka kaut kur joprojām ir cilvēks, kurš zina, kas pirms 26 gadiem — 16. janvārī — notika ar meiteni, kura toreiz mācījās septītajā klasē un pazuda nezināmos apstākļos Rummu apkaimē. Mums ir vairākas versijas, pie kurām turpinām strādāt.
Šādās senās neatrisinātās lietās mums palīdz cilvēki, kuri laiku pa laikam piezvana un atceras, ko viņi bija dzirdējuši un apsprieduši 2000. gada ziemā un vēlāk," sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja "SA Kadunud" vadītājs Āre Rītele.
Viņš joprojām tic, ka arī šo lietu ir iespējams atklāt un noskaidrot, kas toreiz patiesībā notika. "Mēs joprojām jautājam: kādā sabiedrībā 2000. gada ziemā kādam varēja parādīties jaka, kas līdzinās Katrīnas jakai, redzamai fotogrāfijā?"
Komentārā portālam "Elu24" Rītele piebilda, ka joprojām ir pārliecināts — kāds kaut kur zina, kas notika ar Katrīnu: "Ir jābūt cilvēkiem."
Pēc viņa teiktā, fondā šajā laikā ir saņemts daudz signālu: "Ja mēs sāksim nosaukt virzienus, kuros virzāmies, tas nenāks par labu meklēšanai. Varu vien pateikt, ka mums ir materiāli, kas ļauj salīdzināt jaunos datus ar iepriekšējiem, un kādā brīdī mēs šo noslēpumu tomēr atklāsim."
