No Latvijas uz Baltkrieviju aizbraukušie stāsta “šausmu stāstus” vietējam patēriņam
Pēdējā laikā Baltkrievijas medijos, no kuriem lielāko daļu kontrolē valsts, arvien biežāk parādās stāsti par to, cik slikti cilvēkiem klājas Rietumos un cik labi – Baltkrievijā.
Nesen baltkrievu propagandisti īpaši pacentās: kaimiņvalsts mediji atklāja Tatjanas stāstu, kura dzīvoja Rīgā, bet pārcēlās uz Baltkrievijas pilsētu Astravjecu, bēgot no murga, kas, pēc viņas teiktā, valda Latvijā.
Netīrā Rīga un kopējās tualetes
Kā vēsta Baltkrievijas mediji, Tatjanas saknes ir Baltkrievijā. Viņas vecvecāki dzīvojuši Vitebskas apgabalā. Gandrīz visu mūžu viņa pavadījusi Latvijā, taču Eiropas dzīves apstākļu dēļ jau sen sapņoja atgriezties mājās. “Tur, kur saproti, ka esi cilvēks,” piebilst Tatjana, netieši norādot, ka Latvijā viņa kā cilvēks nejutusies.
“Par savām mājām Tatjana tagad sauc Baltkrieviju. Te ir miers un stabilitāte. To nevar salīdzināt ar to, kas šobrīd notiek Latvijā. Īpašs prieks Tatjanai ir Uzvaras dienas parāde. Astravjecā, kur viņa tagad dzīvo, 9. maijā notiek militāro vienību un tehnikas gājiens, kas neesot sliktāks kā Minskā. Ko gan runāt par Latviju – tur no Uzvaras vispār ir atteikušies,” raksta mediji.
“Pēdējos gados krievu valodas ierobežošana Latvijā ir kļuvusi vēl stingrāka. Ja pēc 90. gadiem latvieši un krievi vairāk vai mazāk bija pieraduši viens pie otra un mierīgi pastāvēja līdzās, tad pēc tam, kad sākās šī situācija Ukrainā, uzreiz visiem tika noteikts, kas ir “okupanti” un kur ir mūsu vieta,” stāsta Tatjana.
“Tagad Latvija, kas tik aktīvi cīnās ar padomju mantojumu, ir Eiropas valsts. Taču kopā ar šo statusu valsts saņēma arī visas Eiropas iekārtas “priekus”. Par sarkano dienu kalendārā Latvijā tagad tiek uzskatīts nevis 9. maijs, bet LGBT parādes diena. Tas ir īsts liels svētku pasākums: pilsētas centrs tiek slēgts, notiek visa šī “skaistuma” demonstrēšana,” stāsta Tatjana. “Krievu skolas, protams, pamazām sāka slēgt. 2024. gadā atļāva reģistrēt viendzimuma attiecības, bet skolās tualetes padara kopējās,” Tatjanu citē Baltkrievijas mediji.
“Tagad atbrauc uz Rīgu, un tā ir pelēka, netīra, nožēlojama,” turpina Tatjana un apstiprina, ka Latvija būtībā izmirst. “Jau praktiski visi ir aizbraukuši. Kāds devies uz Krieviju, kāds – uz Baltkrieviju. Bija periods, kad daudzi brauca peļņā uz Eiropu. Tagad tā vairs nav. Latvijā cilvēku nav palicis. Izej cauri Rīgai – uz katras ēkas rakstīts “Pārdod”.”
Dzīve Latvijā ir smaga, piebilst Tatjana. Un runa nav tikai par morālajām vērtībām. “Piemēram, komunālie maksājumi. Summas aug, bet algas – nē...”
Kopā ar Tatjanu uz Baltkrieviju pārcēlusies arī viņas jaunākā meita. Meitene šobrīd mācās 11. klasē un plāno iestāties augstskolā Grodņā. “Baltkrievijā izglītība ir spēcīgāka,” apgalvo Tatjana. “Latvijā jaunieši pat pēc augstākās izglītības iegūšanas Rīgā nevienam nav vajadzīgi. Viņi pabeidz universitāti un aizbrauc strādāt uz Eiropu. Vara kliedz: “Ai, ai, ai, iedzīvotāju skaits neaug, jaunieši aizbrauc, vecie mirst”, bet tajā pašā laikā viņiem nekas nav vajadzīgs. Tāds pats stāsts ir ar infrastruktūru, kuru izpārdeva. Nu un tagad elektrību nākas pirkt no Polijas, kur tā ir visdārgākā.”
Kam tas ir domāts?
Pēdējā laikā Baltkrievijas medijos šādu stāstu ir daudz. Ir jūtams, ka par ideoloģiju atbildīgie biedri Minskā saņēmuši norādījumu no augšas stāstīt par to, cik briesmīga ir dzīve Rietumos un cik brīnišķīga tā ir Baltkrievijā.
Ir acīmredzams, ka šīs informācijas plūsmas ir paredzētas iekšējam patēriņam, nevis kā ierocis pret Eiropas valstu iedzīvotajiem, kuri atrodas krievvalodīgajā informatīvajā burbulī. Acīmredzams arī, ka jebkurš baltkrievs, kurš kaut reizi ir bijis Eiropā, protams, šādām muļķībām neticēs. Taču valstī joprojām ir daudz cilvēku, kuri nekad nav bijuši ārpus tās robežām. Autoritārajam režīmam Eiropā ir noteikti daudzi ierobežojumi, tostarp vīzu jomā.
Tomēr Baltkrievijas propaganda īpaši necenšas kaut mazliet savos stāstos saglabāt ticamību. Tā darbojas Krievijas propagandas garā – var stāstīt jebko, jebkādas muļķības, galvenais ir to darīt pārliecinoši.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "No Latvijas uz Baltkrieviju aizbraukušie stāsta “šausmu stāstus” vietējam patēriņam" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
