Krievija žēlojas par Igaunijas vēlmi "nokampt" tās teritorijas
Krievija žēlojas par Igaunijas vēlmi “nokampt” tās “vēsturiskās teritorijas” sakarā ar Igaunijas lēmumu savu pilsoņu pasēs un identifikācijas kartēs dzimšanas vietu Pečorus norādīt kā Igauniju.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar 1920. gada Tartu miera līgumu Pečoru (Petseru) pilsētu un tās apkārtni iekļāva Igaunijas sastāvā, bet 1931. gadā lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija igauņi. Otrā pasaules kara laikā, līdzīgi kā Latvijas Abrenes apvidu, Petseru apvidu neilgi pēc tā otrreizējās okupācijas 1944. gada 23. augustā pievienoja Krievijai.
Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Igaunijā Kamrans Abilovs paziņojis, ka Igaunijas pretenzijas uz Pečoru rajonu Pleskavas apgabalā esot pilnīgi nepieņemamas, to tā ir neatņemama Krievijas daļa.
“Provokatīvie izlēcieni, kas būtībā ietver teritoriālas prasības (..), ir pilnīgi nepieņemami,” viņš sūdzējās par naidīgo Igauniju intervijā “RIA Novosti”.
Par to, kā Krievija pati dāsni izdāļāja savas pases kaimiņvalstu pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, lai pēc tam tās pasludinātu par savu “neatņemamo daļu”, Abilovs nepastāstīja.
Tikmēr ar vēstures pārrakstīšanu slavenās Krievijas Valsts domes Starptautisko attiecību komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa izdevumam “Lenta.ru” Igaunijas lēmumu nodēvēja par nožēlojamām mēģinājumiem sagrozīt vēsturi. “Viņi rakstīs “dzimuši Igaunijā”, bet tā taču nebija Igaunija. Nu, muļķi. Kāpēc jūs to darāt? Viņi domā, ka rīt viņi piesaistīs šos cilvēkus un teiks: “Skatieties, mūsu cilvēki dzimuši Igaunijā, bet tagad Krievija ir atņēmusi šīs zemes.” Jūs spēlējaties ar vēsturi, to nedrīkst darīt, tas nav pareizi. Kāds būs rezultāts? Nekāda rezultāta nebūs. Vienkārši vēlreiz mēs redzam nožēlojamas mēģinājumu sagrozīt vēsturi ar turpmākiem provokāciju mēģinājumiem — uz to viņi cer,” paziņoja Čepa.
2005. gada 18.maijā Igaunija un Krievija parakstīja robežlīgumu, kurā Igaunija oficiāli atteicās no šīs teritorijas, taču pēc mēneša Krievija atsauca savu parakstu, jo līguma tekstam bija pievienota preambula ar atsauci uz Tartu līgumu.
Igaunija un Krievija 2014. gada 18. februārī parakstīja robežlīgumu, taču abu valstu parlamenti tos tā arī nav ratificējuši. Abilovs paziņojis, ka atsākt sarunas ar “naidīgo” Igauniju pašlaik nav iespējams.
Jāpiebilst, ka pēc Krievijas invāzijas Ukrainā Igaunija 2023. gada janvārī lika Krievijai samazināt savas vēstniecības diplomātisko darbinieku skaitlisko sastāvu no 17 līdz astoņiem. Krievija atbildēja ar Igaunijas vēstnieka Margusa Laidres izraidīšanu, apsūdzot Igauniju “rusofobijā”. Igaunija atbildēja ar analoģisku laipnību, parādot durvis Krievijas vēstniekam Vladimiram Ļipajevam. Kopš tā laika Krieviju Igaunijā pārstāv pagaidu pilnvarotais lietvedis.
