Lielbritānijas aizsardzības ministrs atzīst: ja varētu, es nolaupītu Putinu

Ja būtu iespēja nolaupīt jebkuru pasaules līderi, Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs izdevumam “Kyiv Independent” sacīja, ka viņš “aizturētu (Krievijas diktatoru Vladimiru) Putinu un sauktu viņu pie atbildības par kara noziegumiem”.

Runājot Kijivā pie daudzstāvu dzīvojamās ēkas, kuru iepriekšējā naktī skāra letāls dronu trieciens, Hīlijs sacīja, ka šie kara noziegumi ietver “to, ko es redzēju Bučā vienā no savām pirmajām vizītēm Ukrainā”, kā arī “ukraiņu bērnu nolaupīšanu, ar kuriem es tikos Irpiņā”.

Lai gan vēl pirms nedēļas šāds scenārijs šķita pārsvarā teorētisks, ASV prezidenta Donalda Trampa pārdrošā Venecuēlas līdera Nikolasa Maduro sagūstīšana ir sašūpojusi, ja ne sagrāvusi, starptautisko uz noteikumiem balstīto kārtību un pavērusi iespēju, ka arī citas valstis varētu rīkoties līdzīgi.

Buča, Kijivas ziemeļrietumu priekšpilsēta, kļuva par Krievijas kara noziegumu simbolu pēc tam, kad 2022. gada aprīlī, Ukrainas spēkiem atbrīvojot pilsētu, tika atklāti masu kapi. Ukrainas Ģenerālprokuratūra dokumentējusi vairāk nekā 1400 civiliedzīvotāju nogalināšanas gadījumus Bučas rajonā, tostarp 637 pašā Bučā. Upuru vidū bija 37 bērni.

Tāpat Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva aresta orderi Putinam par Maskavas veikto nelikumīgo civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, deportāciju no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krieviju.

Norādot uz aiz muguras esošo ar droniem sabojāto ēku, Hīlijs sacīja, ka tā “pasaka visu, kas jāzina par Putinu un viņa apņēmību ne tikai vest karu pret Ukrainu, bet arī apzināti vērsties pret civiliedzīvotājiem, pilsētām un infrastruktūru, no kuras cilvēki ziemas vidū ir vitāli atkarīgi”. “Šis ir cilvēks, kurš ir jāaptur. Šis ir karš, kas ir jāaptur. Un mūsu uzdevums ir atbalstīt Ukrainu tās cīņā šodien un palīdzēt nodrošināt mieru nākotnē,” viņš piebilda.

Naktī uz 8.–9. janvāri Krievija veica plašus raķešu un dronu triecienus Ukrainai, nogalinot vismaz četrus cilvēkus un ievainojot vēl 24 Kijivā, vienlaikus atslēdzot elektroapgādi simtiem tūkstošu iedzīvotāju un traucējot siltumapgādi laikā, kad gaisa temperatūra strauji pazeminājās.

Kijivas mērs Vitālijs Kličko paziņoja, ka Krievijas triecienu dēļ kritiskajai infrastruktūrai vairākās galvaspilsētas vietās tika traucēta ūdensapgāde un elektroapgāde. Enerģētikas uzņēmuma DTEK preses dienests norādīja, ka no elektrības tika atslēgtas 417 000 mājsaimniecību.

Vēlāk Kličko sacīja, ka gandrīz puse Kijivas daudzdzīvokļu māju — gandrīz 6000 — bojātās infrastruktūras dēļ palikušas bez apkures, kā arī bijuši traucējumi pilsētas ūdensapgādē.

“Es arī aicinu tos galvaspilsētas iedzīvotājus, kuriem ir iespēja uz laiku pamest pilsētu un doties uz vietām, kur pieejami alternatīvi elektroenerģijas un siltuma avoti, to darīt,” piebilda Kličko.