Jauna draudu zona Baltijas jūrā: kas patiesībā slēpjas aiz Putina plāna veikt "zinātniskos pētījumus"
Oficiāli Krievija izstrādā jaunas paaudzes zemūdens bezpilota kuģus jūras dibena pētījumiem un monitorēšanai, taču eksperti brīdina, ka patiesais mērķis varētu būt sagatavošanās sabotāžām pret dzīvībai svarīgo infrastruktūru Baltijas jūrā, piemēram, sakaru kabeļiem un gāzes cauruļvadiem.
Krievijas aizsardzības uzņēmums "Rubin" izstrādā bezpilota zemūdens aparātu saimi, kas rada nopietnas bažas Rietumu drošības ekspertiem. Šīs platformas, kurām piešķirti koda nosaukumi "Oktāvija", "Argus‑I" un "Argus‑D", veido vienotu sistēmu, kurai, pēc izlūkošanas analītiķa H. I. Satona teiktā, ir nepārprotams militārs nolūks — uzbrukt un iznīcināt kritiski svarīgu infrastruktūru jūras dibenā.
Lai gan Kremlis projektu pasniedz kā civilu okeāna izpētes iniciatīvu, sistēmas konstrukcija atklāj tās divējādo raksturu, vēsta "Postimees.ee".
Ieroču sistēma, kas paslēpta aiz zinātnes aizsega
Sistēmas pamatā ir stacionāra zemūdens dokstacija "Oktāvija", kas var neuzkrītoši atrasties jūras dibenā un apkalpot citus dronus: tos uzlādēt, piešķirt jaunus uzdevumus un saņemt savāktos datus.
Sistēmas "acis" ir izlūkošanas droni "Argus-I" ("Inspektors"), kuru oficiālais uzdevums ir cauruļvadu inspekcija. To ar sensoriem aprīkotās "ķepas" paredzētas cauruļu satveršanai un noplūžu meklēšanai, taču šo pašu tehnoloģiju var izmantot arī precīzas mērķa atrašanās vietas noteikšanai un uzbrukuma sagatavošanai.
Tomēr visbīstamākais komponents ir transporta drons "Argus-D" ("Piegāde"). Saskaņā ar oficiālo versiju tas paredzēts zinātniskā aprīkojuma, piemēram, seismometru, uzstādīšanai jūras dibenā. Taču, pateicoties līdz pat 300 kilogramiem lielai lietderīgajai slodzei, šis drons ir arī ideāli piemērots jūras mīnu vai sprāgstvielu uzstādīšanai tieši uz zemūdens kabeļiem vai gāzesvadiem.
Draudi Baltijas jūrai ir reāli
Krievijas interese par uzbrukuma iespējām zemūdens infrastruktūras jomā ir īpaši izteikta Baltijas jūras reģionā. Nesenie incidenti, piemēram, sakaru kabeļa bojājums, kas savieno Somiju un Igauniju, demonstrē šīs infrastruktūras ievainojamību.
Iespēja veikt slepenas diversijas bez tiešas militāras sadursmes Kremlim kļūtu par stratēģiski vērtīgu instrumentu, īpaši potenciāla konflikta gadījumā ar NATO un Baltijas valstīm.
Eksperti norāda, ka sistēma "Argus" pagaidām nav brīnumierocis. Bezpilota aparātu darbības rādiuss šobrīd ir ierobežots līdz aptuveni 100 kilometriem, kas nozīmē, ka, lai sasniegtu attālākus mērķus Baltijas jūrā, būtu nepieciešams "nesējkuģis" — vai nu virszemes kuģis, vai zemūdene — bezpilota aparātu nogādāšanai operācijas rajonā. Taču šāda operācija ievērojami palielinātu atklāšanas risku.
Turklāt bezpilota aparāti ir lēni — to maksimālais ātrums ir tikai 6 mezgli (aptuveni 11 km/h), kas apgrūtina ātru aiziešanu no operācijas zonas. Vienlaikus to iegremdēšanās dziļums (līdz 1000 metriem) ir vairāk nekā pietiekams darbībām Baltijas jūrā, kuras maksimālais dziļums sasniedz 459 metrus.
Lai gan "Argus" izstrāde vēl turpinās, tā uzskatāmi demonstrē Krievijas centienus radīt jaunus asimetriskus draudus. Papildus bezpilota aparātiem Krievijas rīcībā ir arī specializētas zemūdenes, piemēram, bēdīgi slavenā kodolzemūdene "Losharik", kas arī tika izstrādāta uzbrukumiem dziļūdens infrastruktūrai. Tomēr 2019. gadā tā guva nopietnus bojājumus ugunsgrēka rezultātā un joprojām atrodas remontā.
Tomēr bezpilota sistēmu attīstība liecina, ka Krievija aktīvi meklē jaunus un grūtāk atklājamus veidus savu mērķu sasniegšanai.
