Igaunijas izlūkdienests: nav pazīmju, ka Krievija plānotu uzbrukumu Baltijas valstīm vai NATO

“Kā redzam, mūsu reakcijas rezultātā Krievija ir mainījusi savu rīcību pēc dažādiem plašākā reģionā notikušiem incidentiem,” sabiedriskajam medijam ERR sacīja Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ģenerāldirektors Kaupo Rosins. “Pagaidām joprojām ir skaidrs, ka Krievija respektē NATO un šobrīd cenšas izvairīties no jebkāda atklāta konflikta.”

Rosins norādīja, ka NATO koordinētās atbildes uz Krievijas gaisa telpas pārkāpumiem un iespējamiem sabotāžas aktiem, tostarp zemūdens kabeļu bojājumiem Baltijas jūrā, ir piespiedušas Maskavu rīkoties piesardzīgāk, kā rezultātā pēdējos mēnešos šādu incidentu skaits ir manāmi samazinājies.

“Tomēr tas neizslēdz iespēju, ka nākotnē var notikt jauni incidenti, jo militārā aktivitāte joprojām ir augsta un karš Ukrainā turpinās,” sacīja izlūkdienesta vadītājs. “Teorētiski šādi notikumi joprojām ir iespējami, taču šobrīd mēs neredzam pazīmes, ka Krievija apzināti censtos eskalēt situāciju.”

Rosina teiktais krasi kontrastē ar drūmajiem brīdinājumiem, ko izsaka vairāki Eiropas amatpersonas, norādot, ka Putins varētu gatavoties tiešai militārai konfrontācijai ar Rietumiem, ja Krievija uzvarētu karā pret Ukrainu.

Kā zināms, NATO ģenerālsekretārs Marks Rite šā mēneša sākumā paziņoja, ka Rietumu militārajai aliansei jābūt gatavai iespējamam Krievijas uzbrukumam nākamo piecu gadu laikā, piebilstot, ka iespējamā NATO un Krievijas konflikta mērogs varētu līdzināties tam, kādu Eiropa piedzīvoja Otrā pasaules kara laikā.

Citas amatpersonas minējušas vēl īsākus termiņus. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss norādījis, ka konflikts varētu izcelties jau dažu gadu laikā, savukārt Lielbritānijas izlūkdienesta MI6 vadītājs pagājušajā nedēļā sacīja, ka Rietumi jau šobrīd darbojas “telpā starp mieru un karu” attiecībās ar Krieviju.

Putins šos brīdinājumus noraidījis kā histēriju, uzsverot, ka Krievijai neesot intereses par tiešu militāru konfrontāciju ar NATO. Vienlaikus viņš gan paziņojis, ka Krievija ir gatava “jau tagad” karam ar Eiropu, ja tiktu piespiesta nonākt šādā situācijā.

Daļa analītiķu arī apšauba, vai Krievija šobrīd ir gatava vai spējīga stāties pretī NATO, norādot, ka dramatiskie brīdinājumi var kalpot par pamatojumu lielākiem aizsardzības izdevumiem, kamēr ASV prezidents Donalds Tramps mudina alianses dalībvalstis palielināt militāros budžetus.

Intervijā Rosins kritizēja biežo termina “hibrīduzbrukumi” lietošanu, raksturojot iespējamas Krievijas aktivitātes Eiropā, tostarp infrastruktūras sabotāžu, kiberuzbrukumus un dronu incidentus lidostu tuvumā.

“Mums lietas vajadzētu saukt īstajos vārdos. Ja tā ir sabotāža, tad tā ir sabotāža. Ja tas ir kiberuzbrukums, tad tas ir kiberuzbrukums,” sacīja izlūkdienesta vadītājs. “Termins “hibrīds” mēdz mīkstināt realitāti un rada pārāk nevainīgu priekšstatu par to, kas patiesībā notiek.”

Neraugoties uz to, ka viņš mazināja tūlītēja militāra konflikta risku, Rosins uzsvēra, ka Krievija joprojām cenšas bremzēt Eiropas apbruņošanos. Viņš pauda viedokli, ka Kremlis mēģina pārliecināt Rietumu sabiedrību, ka Krievija nerada draudus.

“No otras puses, Krievija skaidri saskata vērtību sadarbībā ar atsevišķām politiskajām partijām vai sabiedrības grupām, lai veicinātu ideju, ka bruņošanās sacensība ir bezjēdzīga – ka tā novirza līdzekļus no citām jomām, piemēram, sociālās labklājības, un galu galā kaitē pašai Eiropai,” viņš sacīja.

Rosins brīdināja, ka, lai gan Krievija šobrīd, iespējams, neplāno uzbrukumu, situācija var mainīties. Viņš uzsvēra, ka ilgtermiņa atturēšana, tostarp nepārtraukts atbalsts Ukrainai, joprojām ir būtiski svarīga. “Lai to panāktu, mums ir jāiegulda savā aizsardzībā – ar “mums” domājot Igauniju, Eiropas Savienību un NATO. Situācijas saglabāšana tādā līmenī, kāda tā ir šodien, prasa ievērojamus pūliņus,” viņš sacīja.