ES padome apstiprina vienošanos par "bēgļu kvotām", bet Latvija vēl cer uz izņēmumu
Eiropas Savienības (ES) padome pirmdien ir apstiprinājusi sākotnējo vienošanos par Migrācijas un patvēruma pakta solidaritātes mehānismu, taču Latvijas Iekšlietu ministrija sola turpināt sarunas, cerot, ka Latvijai vēl piemēros izņēmumu no dalības mehānismā patvēruma meklētāju uzņemšanā savā teritorijā.
Pirmdien ES padome rakstveida procedūrā apstiprināja lēmumu, ar kuru veidos pirmo solidaritātes rezervi 2026. gadam, kas ir daļa no ES Migrācijas un patvēruma pakta solidaritātes mehānisma īstenošanas procesa, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrija (IeM).
Kā informē Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), IeM, pārstāvot Latvijas pozīciju, balsojumā atturējās, "ņemot vērā nacionālo situāciju un pastāvošos drošības izaicinājumus uz ES ārējās robežas".
Solidaritātes mehānisms paredz ES dalībvalstu iesaisti kopējā migrācijas situācijas pārvaldībā, sniedzot atbalstu tām ES valstīm, kuras saskaras ar paaugstinātu migrācijas spiedienu. Neskatoties uz to, ka lēmumu bez Latvijas neatbalstīja vēl piecas dalībvalstis, tas tika apstiprināts ar kvalificēto balsu vairākumu.
IeM turpināšot dialogu par izņēmuma piemērošanu Latvijai solidaritātes mehānisma ietvaros, pamatojot šo pieprasījumu ar to, ka Latvija jau šobrīd sniedz būtisku ieguldījumu ES kopējā drošībā, aizsargājot arī visas ES un NATO ārējo robežu pret Krievijas un Baltkrievijas varas iestāžu īstenotajiem hibrīduzbrukumiem, tostarp migrantu instrumentalizāciju, ieguldot ievērojamus resursus robežas izbūvē, kā arī sniedzot atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem.
Latvija plāno sniegt savu ieguldījumu solidaritātes mehānismā, izmantojot tikai trešo solidaritātes ieguldījuma veidu - alternatīvos atbalsta pasākumus jeb cita veida atbalstu, kas mazina migrācijas slogu galvenajās ierašanās valstīs, piemēram, sniedzot ekspertu zināšanas vai tehnisko atbalstu.
Latvija nepiedalīsies personu pārvietošanā, uzsver IeM.
Jau ziņots, ka šī gada novembrī Eiropas Komisija (EK) nāca klājā ar ziņojumu par migrācijas prognozēm 2026. gadam un dalībvalstu iedalījumu kategorijās pēc migrācijas spiediena. EK piedāvāja priekšlikumus par ikgadējās solidaritātes rezerves izveidošanu.
Pēc šī pirmā EK piedāvājuma Latvija kopā ar Lietuvu un vēl citām dalībvalstīm ir ierindotas to valstu grupā, kuras atrodas "migrācijas spiediena riska situācijā", kas paredz Latvijai prioritāru piekļuvi ES aģentūru nodrošinātajam atbalstam.
Nevienai ES dalībvalstij neesot automātiska izņēmuma no solidaritātes mehānisma, vienlaikus visām dalībvalstīm ir tiesības prasīt izņēmumu.
EK, lai iekļautu dalībvalstis kategorijās, balstās uz salīdzināmiem "Eurostat" un ES aģentūru apkopotiem datiem. Atbilstoši regulai par patvēruma un migrācijas pārvaldību, galvenie noteicošie faktori dalībvalstu iekļaušanai konkrētajās kategorijās ir patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības vai pagaidu aizsardzības statusu saņēmušo personu skaita īpatsvars iepretim dalībvalstu iedzīvotāju skaitam un iekšzemes kopproduktam (IKP).
Papildus ES Padomes lēmumam, ar ko izveido pirmo solidaritātes rezervi, pēc Latvijas iniciatīvas ir pievienota atsevišķa deklarācija, kurā ir fiksēta Latvijas situācija, drošības konteksts un nacionālās kapacitātes ierobežojumi. Deklarācija apliecina Latvijas nostāju un pamatojumu izņēmuma piemērošanai.
Jaunais Migrācijas un patvēruma pakts kopumā ir vērsts uz to, lai sakārtotu imigrācijas sistēmu ES, tostarp paredzot arī mehānismus, kas atturētu nelegālos migrantus no centieniem iekļūt ES dalībvalstīs.
Solidaritātes rezerves mehānisms ir saistošs visām dalībvalstīm, un ir nostiprināts princips līgumā par ES darbību. Sekojoši, tas paredz, ka katrai ES dalībvalstij ir jāizvēlas - pārvietošanās ceļā savā valstī uzņemt noteiktu skaitu migrantu no citas dalībvalsts vai arī finansiāli atbalstīt šīs dalībvalstis.
Atkāpes no dalības šajā mehānismā ir panākusi Polija, attiecīgi virkne Latvijas politiķu ir izplatījuši publiskus paziņojumus, ka sagaida, ka arī Latvijas IeM spēs izcīnīt Polijai līdzīgas pozīcijas.
