Trampa administrācija paziņo, ka Eiropai draud "civilizācijas iznīcība"

33 lappušu garajā Nacionālās drošības stratēģijā ASV līderis izklāsta savu pasaules redzējumu un to, kā viņš izmantos ASV militāro un ekonomisko spēku, lai to sasniegtu, vēst BBC.

Tramps dokumentu raksturoja kā "ceļvedi", lai nodrošinātu, ka Amerika joprojām ir "lielākā un veiksmīgākā nācija cilvēces vēsturē".

Eiropas politiķi ir sākuši reaģēt, un Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls sacīja, ka viņa valstij nav nepieciešams "ārējs padoms".

Prezidenti parasti reizi katrā pilnvaru termiņā publicē oficiālu Nacionālās drošības stratēģiju. Tā var veidot pamatu turpmākajai politikai un budžetiem, kā arī signalizēt pasaulei, kādas ir prezidenta prioritātes. 

Jaunajā dokumentā tiek izmantota līdzīga retorika kā Trampa runā Apvienoto Nāciju Organizācijā šī gada sākumā, kurā viņš asi kritizēja Rietumeiropu un tās pieeju migrācijai un tīrai enerģijai.Tā ir krasa atkāpšanās no prezidenta Džo Baidena administrācijas nospraustā kursa, kas centās atjaunot alianses pēc Trampa pirmās prezidentūras.

Jaunajā ziņojumā Trampa viedoklis tiek pastiprināts, aicinot atjaunot "Rietumu identitāti", cīnīties pret ārvalstu ietekmi, izbeigt masveida migrāciju un vairāk koncentrēties uz ASV prioritātēm, piemēram, narkotiku karteļu apturēšanu.

Koncentrējoties uz Eiropu, tajā tiek apgalvots, ka, ja pašreizējās tendences turpināsies, kontinents "pēc 20 gadiem vai mazāk būs neatpazīstams", un tā ekonomiskās problēmas "aizēno reāla un vēl skarbāka civilizācijas izzušanas perspektīva".

"Nav acīmredzams, vai noteiktām Eiropas valstīm būs pietiekami spēcīga ekonomika un militārais spēks, lai saglabātu uzticamus sabiedrotos," teikts dokumentā.

Tajā arī tika apsūdzēta Eiropas Savienība un "citas transnacionālas struktūras" darbībās, kas "apdraud politisko brīvību un suverenitāti", teikts, ka migrācijas politika "rada nesaskaņas", un minētas citas problēmas, tostarp "vārda brīvības cenzūra un politiskās opozīcijas apspiešana, krasa dzimstības samazināšanās un nacionālās identitātes un pašapziņas zudums".

Turpretī dokumentā tiek slavēta "patriotisko Eiropas partiju" pieaugošā ietekme un teikts, ka "Amerika mudina savus politiskos sabiedrotos Eiropā veicināt šo gara atdzimšanu".

Trampa administrācija ir veicinājusi saites ar galēji labējo partiju AfD Vācijā, ko Vācijas izlūkdienesti ir klasificējuši kā galēji labējo.

Vācijas ārlietu ministrs Vādefuls uzsvēra, ka "Amerikas Savienotās Valstis ir un paliks mūsu vissvarīgākais sabiedrotais [NATO] aliansē. Tomēr šī alianse ir koncentrējusies uz drošības politikas jautājumu risināšanu."

"Es uzskatu, ka vārda brīvības vai mūsu brīvo sabiedrību organizācijas jautājumi neietilpst [stratēģijā], vismaz ne attiecībā uz Vāciju," viņš piebilda.

Atsaucoties uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, dokumentā teikts, ka Eiropai trūkst "pašpārliecinātības" attiecībās ar Krieviju.

Eiropas attiecību ar Krieviju pārvaldīšanai būs nepieciešama ievērojama ASV iesaistīšanās, teikts dokumentā, piebilstot, ka ASV galvenā interese ir izbeigt karadarbību Ukrainā.

Trampa administrācija ir ierosinājusi plānu kara izbeigšanai, kura sākotnējā versijā Ukraina tika aicināta nodot daļu teritorijas Krievijas de facto kontrolē. Tomēr Trampa sūtnis Maskavā iesniedza modificētu versiju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir brīdinājis, ka Ukrainas karaspēkam ir jāatkāpjas no Ukrainas austrumu Donbasa reģiona, pretējā gadījumā Krievija to ieņems ar spēku.

Baltā nama stratēģijas dokumentā atkārtoti tiek pieminēta Rietumu puslode un nepieciešamība ASV aizsargāties pret ārējiem draudiem.

Dokumentā teikts, ka ir jāpielāgo "mūsu globālā militārā klātbūtne, lai risinātu steidzamus draudus mūsu puslodē". Lai to panāktu, stratēģijā aicināts pārvietot līdzekļus prom no karadarbības zonām, kas ir mazāk svarīgas Amerikas nacionālajai drošībai nekā agrāk.

Šī militārā spēka prioritāšu maiņa jau ir redzama Karību jūras reģionā, kur ASV armijas klātbūtne pieaug un kur tā ir veikusi atkārtotus nāvējošus triecienus laivām, kas, pēc valdības apgalvojumiem, pārvadā narkotikas. Karību jūras reģionā pašlaik atrodas pasaulē lielākais karakuģis "USS Gerald Ford" kopā ar savu trieciengrupu.

Ārpus Rietumu puslodes Trampa administrācija izceļ Dienvidķīnas jūru kā galveno kuģošanas ceļu, kam ir būtiska ietekme uz ASV ekonomiku, un dokumentā teikts, ka ASV "pastiprinās savu militāro klātbūtni Klusā okeāna rietumu daļā".

ASV arī aicina Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Taivānu palielināt aizsardzības izdevumus.

Tajā teikts, ka "prioritāte ir novērst konfliktu par Taivānu, ideālā gadījumā saglabājot militāro pārspēku". Ķīna uzskata pašpārvaldīto Taivānu par savas teritorijas daļu un nav izslēgusi spēka pielietošanu, lai ar to "atkalapvienotos".

Stratēģijā ir arī runa par centieniem panākt spēcīgāku rūpniecisko bāzi ASV un mazāku atkarību no ārvalstu tehnoloģijām, kas atbilst dažiem Trampa administrācijas veiktajiem soļiem ar tās plašajiem globālajiem tarifiem.

ASV stratēģiju "galvenokārt motivē tas, kas ir izdevīgs Amerikai, jeb, divos vārdos sakot, "Amerika pirmajā vietā"," teikts dokumentā.