Kādēļ situācija Venecuēlā var izšķirt arī Ukrainas likteni? Skaidro analītiķis
Pēdējās nedēļās ASV ir ievērojami palielinājušas savu militāro klātbūtni Latīņamerikas ūdeņos un paziņojušas, ka Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro darbojas teroristu grupējumā. Humanitārais darbinieks un analītiķis Patriks Fors uzsver, ka notikumi Venecuēlā ir tieši saistīti ar Ukrainas “miera plānu” un globālo lielvaru apņemšanos sadalīt pasauli savās ietekmes zonās.
Nikolasa Maduro aizdomīgais ceļš pie varas un Fora pieredzētais Venecuēlā. VIDEO
“Pēc Čavesa nāves Venecuēlā pie varas 2013. gada aprīlī nāca Nikolass Maduro, kas bija Čavesa 2.0 versija. Viņš tika ievēlēts ar 1,5% pārsvaru pār savu sāncensi Henriku Kaprilesu, ļoti aizdomīgos apstākļos. Kad 2015. gadā notika Venēcijas parlamenta vēlēšanas, Maduro ar spēku un šantāžu apvienoja visus kreisos politiķus, tomēr, neskatoties uz to, viņi vēlēšanās zaudēja.”
“Sākotnējie rezultāti liecināja, ka Maduro partija ieguvusi 46 vietas parlamentā, kamēr opozīcija ieguva 99. Tā bija liela uzvara. Publiskās aptaujas liecināja, ka 80% tautas vēlas jaunu valdību un Maduro popularitātes reitingi bija noslīdējuši zem 10%. Tauta 2016. gadā pieprasīja referendumu, lai gāztu Maduro un valdošo varu, tomēr viņš atteicās nolikt amata pilnvaras. Tad Venecuēlā sākās pirmie protesti un 2016. gada oktobrī demonstrācijās Karakasā ielās izgāja vairāk nekā miljons cilvēku, kas protestēja pret valdošo varu.”
Demonstrantiem pretī stājas snaiperi
“2017. gada aprīlī, kad es Venecuēlā biju pēdējo reizi, valstī notika lielākās demonstrācijas pret valdošo varu tās vēsturē - Karakasā un pie tās robežas ielās 19. aprīlī izgāja vairāk nekā 3 miljoni cilvēku. Sākumā Maduro aizliedza demontrantiem atrasties pilsētas centrā, jo tur koncentrējās liela daļa ārvalstu žurnālistu. Tā vietā viņš pilsētas centrā noorganizēja manifestāciju, kurā viņa darbinieki, tai skaitā armijas karavīri uzdevās par civiliedzīvotājiem un pauda atbalstu Maduro varai.”
"Tā kā demonstrācijās, kas iestājās pret Maduro valdību, piedalījās pārāk liels cilvēku skaits, varas iestādes pret viņiem bija bezspēcīgas. Līdz ar to Maduro uz ēkas jumtiem pavēlēja novietot snaiperus."
"Mēs notikušo filmējām no ēkām. Demonstrāciju sākumā redzēju, ka pūlī tiek mesti Molotova kokteiļi, un daži cilvēki aizdegās. Bet vēlāk pret demonstrantiem tika raidītas lodes. Snaiperiem nevajadzēja izšaut pārāk daudz ložu, jo cilvēku vidū sākās panika un viņi metās bēgt. Daudzi tika ievainoti vai gāja bojā - daži krita, daži tika saspiesti, kādam trāpīja lodes."
“Paradoksāli bija tas, ka brīdī, kad Maduro vadītie bruņotie spēku uz ielām slepkavoja cilvēkus, uz vairākām pilsētas ēku sienām tika atskaņoti propagandas video - vienā no filmiņām Maduro spēlēja golfu ar saviem domubiedriem un smēķēja cigārus. Tas ir kaut kas tāds, ko es nespēju aizmirst - tā bija cinisma paraugstunda.”
Analītiķis kļūst par liecinieku kādai asinis stindzinošai ainai
“Kad demonstranti izklīda, mēs devāmies tuvāk, un es kļuvu par liecinieku kādam asinis stindzinošam skatam. Es redzēju, ka viens no Maduro privātās policijas darbiniekiem pieiet klāt kādai jaunai pusaugu meitenei un sāk viņu ar steku nežēlīgi sist. Meitene nedarīja neko, lai viņu provocētu - viņa vienkārši pēc demonstrācijām devās mājup. Viņš meiteni nenošāva, bet nenogurstoši sita aptuveni divas minūtes, līdz viņa bija mirusi.”
“Kādu laiku vēlāk pie meitenes ķermeņa pieskrēja viņas brālis, kas bezspēcīgi satvēra viņu rokās un vaicāja policistam “Kāpēc?”. Uz ko viņš mierīgā balsī paskaidroja, ka meitene esot viņu provocējusi un viņš sevi aizsargāja. Tas bija šokējoši redzēt - kā Maduro slepkavoja pats savu tautu.”
“Pēc demonstrācijām Maduro valdība publicēja “oficiālos datus”, kas liecināja, ka šajā konkrētajā protestā bojā gāja tikai divi cilvēki, bet aprīlī kopumā - 115 cilvēku. Visi par šo “statistiku” smējās. Mēs zinām, ka bojā gāja tūkstošiem cilvēku. Kopumā demonstrācijas ilga līdz 2017. gada augustam, un par spīti badam un vardarbīgai apspiešanai, cilvēki protestēja pret valdību četrus mēnešus”.
2018. gadā un 2024. gadā Maduro atkārtoti “ievēlēts” par prezidentu
“Maduro tika atkārtoti “ievēlēts” par Venecuēlas prezidentu 2018. gadā. Šajās vēlēšanās bija aizliegts piedalīties opozīcijas partijām. Pēc vēlēšanām Venecuēlas opozīcijas līderis un parlamenta vadītājs Huans Gvaido, paziņoja, ka vēlēšanas bijušas pretlikumīgas un pasludināja sevi par leģimitīvo valsts vadītāju. Viņu atbalstīja gan ASV prezidents Donalds Tramps, gan visas Rietumu valstis. Ķīna ieņēma neitrālu nostāju, bet vairākas BRICS valstis un Krievija bija Maduro pusē.”
"2018. gadā Francija, Vācija un Spānija oficiāli nosodīja vēlēšanu rezultātus un deva Maduro 8 dienas jaunu vēlēšanu izziņošanai. Pretēji tās, tāpat kā Latvija un pārējās ES valstis, solīja par de facto Venecuēlas vadītāju atzīt Gvaido. 2019. gadā Gvaido oficiāli atzina 50 valstis, tai skaitā visa Eiropas Savienība."
"Tāpat, reaģējot uz katastrofālo humanitāro situāciju valstī, sabiedroto valstis sagatavoja neskaitāmus furgonus ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm, ko nosūtīt Venecuēlas iedzīvotājiem. Tomēr Maduro pavēlēja armijai ceļu bloķēt un aizliedza šīs preces ievest valstī. Furgonos atradās preces, kas spētu sniegt palīdzību 300 tūkstošiem cilvēku. Neilgu laiku vēlāk Krievija paziņoja, ka nosūtīs Venecuēlai 300 tonnas ar pirmās palīdzības precēm. Tie bija meli un šāds sūtījums Venecuēlas iedzīvotājus nekad tā arī nesasniedza."
"Tāpat Venecuēla ar Krievijas palīdzību izgudroja melus par Gvaido pagātni un tiražēja tos savos medijos. 2019. gada martā Maduro aizliedza Gvaido 15 gadu garumā ieņemt valstī politiskus amatus."
"2024. gada jūlijā Maduro atkal pretlikumīgi “uzvarēja” Venecuēlas prezidenta vēlēšanās. Šo “uzvaru” neatzina ne Venecuēlas kaimiņvalstis, Brazīlija un Kolumbija, ne ASV, Eiropas Savienības un citas valstis. Šobrīd 94% Venecuēlas iedzīvotāji dzīvo zem nabadzības sliekšņa. 79.4 no tiem dzīvo ekstrēmā nabadzībā. Visi tie, kas nav Maduro partijā vai armijā, ir uz ielas un dzīvo nabadzībā."
