Kara izpētes institūts: Krievija ir sasniegusi tā saukto “0. fāzi” - posmu pirms atklāta kara
Saskaņā ar Vašingtonā bāzētā Kara pētījumu institūta datiem, Kremlis ir iegājis tajā, ko militārie analītiķi dēvē par "0. fāzi" – posmu, ko raksturo slepenas operācijas, psiholoģiskais karš un dezinformācija, kas notiek pirms atklāta konflikta sākuma.
"0. fāze ir terminoloģija, ko lieto Rietumos," norāda Londonas Brunela universitātes izlūkošanas eksperts Kevins Rīls. "Bet Krievijas militārajā doktrīnā to atzīmē kā "īpašu periodu", kas apraksta paaugstinātas spriedzes fāzi tieši pirms kara sākuma".
Viņš norāda, ka "šajā "īpašajā periodā" Krievijas doktrīna koncentrējas uz apjukuma sēšanu sabiedrībā, turpmāko militāro darbību attaisnošanu un iekšzemes atbalsta nostiprināšanu". "Tā ir daļa no plašākas Krievijas kara doktrīnas, kas balstās uz apjukuma radīšanu un hibrīdoperācijām," piebilst Londonas Ekonomikas skolas speciālists Krievijas jautājumos Džefs Hons. Viņš norāda, ka šis ir laiks, ko valsts izmanto, lai “censtos konfliktam atrast kādu šķietami juridisku attaisnojumu un nostiprinātu iedzīvotāju atbalstu [karadarbībai] valstī”.
Pazīmes, ka Kremlis gatavo viltus naratīvu pirms potenciāla konflikta ar NATO
Krievijas ārējās izlūkošanas dienests (SVR) pēdējās nedēļās ir pastiprinājis nepatiesas apsūdzības pret Eiropas Savienību, Apvienoto Karalisti un Poliju, apgalvojot, ka "tās it kā organizējot slepenas operācijas, kuru mērķis ir nomelnot Maskavu". Šīs apsūdzības Eiropas pārstāvji nodēvējuši par dezinformāciju, bet vairāki analītiķi norāda, ka šādā veidā Kremlis cenšas likt pamatus tālākai eskalācijai ar NATO.
"Krievijas apgalvojumi par NATO valstu "viltus karoga" [operācijas, kurā viena puse veic agresīvas vai nelikumīgas darbības, bet vaino tajā otru pusi] operācijām ir nepārprotami pieauguši, īpaši kopš septembra beigām," norāda Veronas pētnieku grupas izlūkošanas analītiķis Patriks Renē Haslers.
30. septembrī SVR apsūdzēja Polijas izlūkdienestus, kas, it kā sadarbībā ar Ukrainas aģentiem, plāno izveidot viltus Krievijas-Baltkrievijas specvienību, lai uzbruktu Polijas infrastruktūrai un vainotu pie tā krievus. Nedēļu iepriekš SVR apsūdzēja ES amatpersonas provokāciju plānošanā Moldovas prokrieviskajā Piedņestras reģionā. Bet 6. oktobrī SVR apgalvoja, ka Apvienotā Karaliste it kā vervējot Ukrainas aģentus, lai sarīkotu uzbrukumus jūrā, kuros vainotu Krieviju.
Jāpiemin, ka, lai gan šīs apsūdzības ir vērstas pret Rietumu valdībām, to galvenā auditorija ir Krievijas sabiedrība. Izlūkošanas eksperts Kevins Rīls norāda, ka "šie vēstījumi galvenokārt tiek izplatīti caur Krievijas plašsaziņas līdzekļiem, lai ietekmētu sabiedrības nostāju [attiecībā pret karu]". Golovčenko piebilda, ka šie naratīvi ir paredzēti, lai "nomelnotu NATO" un attēlotu aliansi kā "draudošu un agresīvu", un Krieviju kā cietēju, kas tikai "mēģina sevi aizstāvēt".
Šāda Krievijas stratēģija novērota arī iepriekš pirms tās uzbrukumiem
Krievijas propagandas pētnieks Kopenhāgenas Universitātē Jevgēņijs Golovčenko norāda, ka šada bijusi Krievijas īstenotā stratēģija arī pirms citu konfliktu eskalācijas. "Pirms Krimas aneksijas 2014. gadā Krievija apgalvoja, ka uz Krimu devusies nacistu grupa, lai nogalinātu ikvienu, kas runā krieviski. Bet patiesībā šādus draudus izteica Krievijas algotņi, kuri Krimā eskalēja konfliktu".
Līdzīgs sižets risinājās tieši pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. "Dažas dienas pirms Krievijas īstenotā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Donbasā nogranda vairāki sprādzieni, ko Krievija izmantoja kā ieganstu, lai vainotu tajā ukraiņus un paustu, ka Donbasa ir apdraudēta. Un Krievijai jāīsteno "īpaša militāra operācija", lai "aizsargātu" krievus".
Jāpiebilst, ka Krievija vairākkārt vainojusi citus tajā, ko dara pati. Piemēram, 2018. gada agresorvalsts apsūdzēja Lielbritāniju mēģinājumā ar nervus paralizējošo vielu "Novičok" noindēt bijušo Krievijas dubultaģentu Sergeju Skripaļu. Tikmēr Lielbritānijas izmeklētāji Skripaļa un viņa meitas saindēšanā kā vainīgos identificēja divus Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) virsniekus - Aleksandru Miškinu un Anatoliju Čepigu.
Ar Krievijas varoņa titulu apbalvotais Čepiga, Kremļa televīzijā taisnojās, ka indēšanas laikā atradās notikuma vietā sagadīšanās dēļ - viņš esot vēlējies apskatīt slavenu katedrāli. Viņš un viņa biedrs televīzijā noliedza, ka esot aģenti. Tomēr arī atteicās atbildēt uz jautājumiem, kas palīdzētu noskaidrot vairāk par viņu dzīvesvietu, radiniekiem un paziņām.
Bet kad Krievija ar savu ēnu floti uzsāka provokācijas Baltijas jūrā, vairrākkārt pārraujot ar enkuriem Eiropas sakaru kabeļus, Krievijas runasvīrs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka esot "absurdi" tajā vainot Krieviju. Bet Kremļa mediji izteica melīgus apgalvojumus, ka "Rietumi paši varētu būt bojājuši infrastruktūru, lai apsūdzētu Maskavu".
