Pēc Francijas premjerministra demisijas politiskā krīze Francijā padziļinās. Vai draud pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas?
Pēc 27 dienām amatā par demisiju paziņojis Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī. Viņa negaidītais paziņojums saasinājis politisko krīzi Francijā un licis uzvirmot runām par iespējamām pirmstermiņa prezidenta vai parlamenta vēlēšanām.
Jau ziņots, ka Francijā pēc ārkārtas parlamenta vēlēšanām 2024. gadā izveidojās nestabila politiskā situācija, kurā neviens no politiskajiem spēkiem neguva skaidru vairākumu. Tas apgrūtinājis nākamā gada budžeta veidošanu, jo jaunā valdība līdz šim nav spējusi vienoties par budžeta deficīta un valsts parāda samazināšanu.
Lekronī savā pēdējā uzrunā premjera amatā sacīja, ka "politiskās partijas turpina ieņemt nostāju, it kā tām visām būtu absolūts vairākums Nacionālajā asamblejā. "Būtībā es nonācu situācijā, kad biju gatavs kompromisam, bet katra politiskā partija vēlējās, lai otra politiskā partija pieņemtu visu tās piedāvātu programmu," norādīja premjers, uzsverot, ka politiskajām partijām jāmaina sava domšana un jābūt atvērtām kompromisiem.
Kā norāda Francijas mediji, ja strupceļš parlamentā turpināsies, Francijas prezidentam Emanuelam Makronam atliek trīs izvēles: vai nu iecelt jaunu premjerministru, atlaist Nacionālo asambleju un ierosināt jaunas parlamenta vēlēšanas Francijā, vai demisionēt.
Centriski labējās partijas "Horizons" līderis Eduārs Filips norādījis, ka “prezidentam ir jāatrod risinājums politiskajai krīzei". “Viņš sev darītu godu, ja ieceltu jaunu premjerministru, kura uzdevums būtu pieņemt budžetu, un pēc tam izsludinātu priekšlaicīgas prezidenta vēlēšanas,” norādīja politiķis. Partijas "Les Républicains" pārstāvis Bruno Reitaijo norādījis, ka "šobrīd ir tikai divi risinājumi: līdzāspastāvēšanas valdība vai parlamenta atlaišana". Un arī labējo līdere Marina Lepēna aicinājusi atlaist parlamentu un rīkot jaunas parlamenta vēlēšanas.
Vairāki Francijas analītiķi gan brīdina, ka parlamenta vēlēšanas partijas varētu izmantot kā politisko instrumentu, lai kaldinātu savas partijas pārstāvja uzvaru 2027. gada prezidenta vēlēšanās un norāda, ka loģiskāks solis būtu jaunas prezidenta vēlēšanas Francijā. Proti, jaunā koalīcija varētu, neskatoties uz valsts parādu, netaupīt valsts līdzekļus, lai nodrošinātu vēlētāju atbalstu prezidenta vēlēšanās.
Makrons devis premjerministram Lekornī 48 stundas laika [līdz trešdienai], lai rastu izeju no krīzes, apliecinot, ka neveiksmes gadījumā viņš par notikušo uzņemsies "atbildību". Tāpat Elizejas pils izteikusi draudus izteikt neuzticību parlamentam un rosināt atkārtotas parlamenta vēlēšanas.
