Putins negrasās pārtraukt Ukrainas teritoriju vardarbīgu sagrābšanu, viņš ies līdz galam, apgalvo informētas personas

Putina mērķis pirms uzsākt miera sarunas ar Ukrainu ir pilnībā sagrābt Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalus, izteicies viens no avotiem. Līdzšinējā sarunu imitācija bijusi vien Maskavas mēģinājums pārliecināt Trampu, ka Putins neatsakās no vienošanās ar Ukrainu, piebildis avots.

Viens no "Reuters" sarunbiedriem atzinis, ka Putins esot nobažījies par attiecību pasliktināšanos ar Vašingtonu un ka progresa trūkums kara izbeigšanā kaitina Trampu. Tomēr diktators neuzskata, ka tagad ir īstais laiks izbeigt karu, jo "ne armija, ne tauta" viņu nesapratīšot. Cits avots apgalvojis, ka Putins augstu vērtē attiecības ar Trampu, taču viņš "nevar atļauties izbeigt karu tikai tāpēc, ka Tramps to vēlas". Turklāt, saskaņā ar "Reuters" avotu teikto Kremļa saimnieks esot pārliecināts, ka Trampa piesolītās jaunās ASV sankcijas nopietni neietekmēšot Krievijas ekonomiku.

2022. gada 24. februārī Putins uzsāka asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sāktā Otrā pasaules kara. Kara pieteikšanas runā Putins apgalvoja, ka nekādas Ukrainas teritorijas neokupēs un vispār “mēs neko negrasāmies uzspiest ar spēku”.

Kā parasti, Putins sameloja, un 2022. gada 30. septembrī vispirms atzina Zaporižjas un Hersonas apgabalu “neatkarību” (Luhanskas un Doneckas "tautas republiku" neatkarību viņš atzina 21. februārī trīs dienas pirms invāzijas Ukrainā, turklāt robežās, kuras separātisti nemaz nekontrolēja) un dažas stundas pēc tam oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalus, izpildot vietējo nodevēju Vladimira Saldo, Jevgeņija Baļicka, Denisa Pušiļina (viņš savulaik bija slavenākā Krievijas krāpnieka un finanšu piramīdas MMM radītāja Sergeja Mavrodi palīgs) un Leonīda Pasečņika “lūgumus”, kaut gan Krievija ne tobrīd, ne šobrīd pilnībā tos nekontrolē. Zaporižju (710 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) krievu okupanti arī nav spējuši ieņemt, bet Hersonu (279 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) viņiem nācās pamest 2022. gada novembrī.

Kopš invāzijas sākuma pagājušas jau 1259 dienas, sen izčākstējis cerētais “zibenskarš” un propagandistu fantazētā uzvaras parāde pēc Kijivas ieņemšanas “triju dienu laikā”, krievi tikai šā gada aprīlī ar ziemeļkorejiešu armijas palīdzību spēja pilnībā padzīt ukraiņu spēkus no Kurskas apgabala, kur tie uzsāka militāro operāciju pagājušā gada 6. augustā.

Pirms oficiālās aneksijas Krievija okupētajās teritorijās sarīkoja “referendumus”, kuros, protams, absolūtais vairākums “vēlējās” dzīvot zem okupantu karoga. Vietējo vēlmi stimulēja bruņotie okupantu karavīri, kuri kopā ar “vēlēšanu komisijas” locekļiem apstaigāja mitekļus.

Neviena starptautiska organizācija nav atzinusi šo “referendumu” rezultātus. 2022. gada 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pasludinot “referendumus” par nelikumīgiem. Rezolūciju atbalstīja 143 valstis, atturējās 35 (tostarp Ķīna un Indija), pret balsoja 5 valstis — pati Krievija, kā arī Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva un tobrīd vēl negāztā diktatora Bašara al Asada Sīrija. Pirms ukraiņu sekmīgā pretuzbrukuma 2022. gada rudenī, patriecot krievu okupantus no Harkivas apgabala un atbrīvojot Hersonu, Krievija plānoja rīkot “referendumus” arī citos Ukrainas apgabalos, piemēram, Mikolajivas un Harkivas apgabalos.

2024. gada 14. jūnijā Putins paziņoja savu ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai, pieprasot, cita starpā, lai Ukraina labprātīgi atdod Krievijai visas teritorijas, kuras tā paziņojusi par savām, arī tās, kuras tā arī nav spējusi sagrābt. Citu Putina prasību skaitā ir Ukrainas atbruņošanās, uz visiem laikiem atteikšanās mēģināt iestāties NATO, krievu valodas atzīšana par valsts valodu, sankciju atcelšana. Kopš tā laika Krievijas prasības nav mīkstinājušās ne par mata tiesu, tās propagandistiem un amatpersonām uzsverot, ka šie "dāsnie" piedāvājumi turpmāk tiks tikai padarīti vēl stingrāki.

Pašlaik Krievija pilnībā kontrolē Luhanskas apgabalu, vismaz tā apgalvoja tās ieceltais vietvaldis Pasečņiks, vairāk nekā 70 procentus no Doneckas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, kā arī nelielu nesen sagrābto daļu Harkivas, Sumu un Dņepropetrovskas apgabalos.

Savukārt “eksliberālais” Krievijas bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs nemaz neslēpj, ka sen nav runas par kaut kādu “denacifikāciju un demilitarizāciju”, bet Krieviju interesē tikai pilnīga Ukrainas iznīcināšana un tās teritorijas aneksija, bet pēc tam pienāks kārta arī citām valstīm. To pašu pastāvīgi un tiešā tekstā atkārto krievu propagandisti — Ukraina ir tikai pirmais ēdiens, pēc tam ķersies klāt Baltijas valstīm.