
Irāna varētu spēt bagātināt urānu “dažu mēnešu laikā”, norāda ANO kodoluzraudzības aģentūra

Irāna, iespējams, dažu mēnešu laikā spēs atsākt urāna bagātināšanu, norāda Apvienoto Nāciju Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi.
"Viņiem ir visas nepieciešamās iespējas. Dažu mēnešu laikā, es teiktu, viņi varētu palaist vairākas centrifūgu kaskādes un sākt ražot bagātinātu urānu," sacīja Grosi.
Viņš piebilda: "Bet, atklāti sakot, nevar apgalvot, ka viss būtu pazudis un tur nekā vairs nebūtu."
Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps svētdien sacīja, ka sankcijas pret Irānu varētu tikt atceltas, ja tā piekritīs virzīties uz miermīlīgu risinājumu. "Mums ir sankcijas. Bet, ja viņi darīs to, kas nepieciešams, ja viņi būs miermīlīgi un pierādīs, ka neradīs vairāk posta, es tās atceltu — un tas būtu būtiski.”
Tramps skaidroja, ka sarunu laikā ir noraidījis Irānas prasību pēc bagātināšanas iespēju saglabāšanas, norādot: "Es to nebūtu pieļāvis." Viņš arī attaisnoja Irānas kodolobjektu bombardēšanu, sakot: "Irāna nedrīkst iegūt kodolieročus, un viņi bija tikai dažu nedēļu attālumā no tā."
22. jūnijā ASV kopā ar Izraēlu īstenoja vairākus uzbrukumus trīs Irānas kodolobjektiem – Fordovas, Natanzas un Isfahanas iekārtām. Tramps apgalvoja, ka šīs vietas ir "pilnībā iznīcinātas", un uzbrukumi "atmetuši Irānas kodolprogrammu par gadu desmitiem atpakaļ".
25. jūnijā noplūda Pentagona sākotnējais vērtējums, kurā secināts, ka Irānas kodolprogramma, iespējams, ir atcelta vien par dažiem mēnešiem. Pēc šī vērtējuma nonākšanas medijos Tramps draudēja piespiest žurnālistus atklāt informācijas nopludinātāju, jo šī versija ir pretrunā viņa paziņojumiem.
Tikmēr Irānā augstākais līderis ajatolla Ali Hameneī paziņoja, ka triecieniem neesot bijusi būtiska ietekme. Taču Irānas ārlietu ministrs Abass Arakči norādīja, ka nodarīts "pārmērīgs un nopietns" kaitējums.
IAEA vadītājs Grosi ir pieprasījis apmeklēt bojātās kodoliekārtas, bet Teherāna šo lūgumu noraidījusi. Neskatoties uz to, Grosi joprojām cer, ka attiecības ar Teherānu būs iespējams atjaunot.
“Mums ar Irānu jāsēžas pie viena galda un jāmeklē risinājums, jo pēc šiem militārajiem triecieniem nepieciešams noturīgs risinājums, kas var būt tikai diplomātisks,” viņš sacīja sestdien.
2015. gadā Irāna un pasaules lielvalstis vienojās par kodolvienošanos, kas aizliedza Irānai bagātināt urānu virs 3,67% — robežas, kas noteikta civiliem kodolmērķiem — un aizliedza veikt bagātināšanu Fordo rūpnīcā līdz 2030. gadam.
Tomēr 2018. gadā Tramps izveda ASV no vienošanās, paziņojot, ka tā nav pietiekama, lai bloķētu Irānas ceļu uz kodolieročiem, un atjaunoja amerikāņu sankcijas. Atšķirībā no Irānas, Izraēla nav NPT dalībvalsts, un, lai gan Telaviva nekad nav apstiprinājusi, ka tai ir kodolieroči, Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts lēš, ka Izraēlai varētu būt vismaz 80 kodolieroču.