Krievija izsaka nopietnu brīdinājumu par uzbrukumu Irānas kodolstacijai: otra Černobiļa ir tuvu
ASV prezidents Donalds Tramps brīdinājis, ka "nākamā nedēļa būs ļoti liela", gaidot "galīgo lēmumu" par pievienošanos Izraēlas karam pret Irānu. Tikmēr Krievija brīdina, ka Irānai draud otra Černobiļa.
Krievija ir izdevusi nopietnu brīdinājumu pēc ziņām par Izraēlas uzbrukumu netālu no Irānas Bušehras kodolspēkstacijas, norādot, ka jebkāds uzbrukums aktīvai iekārtai varētu izraisīt katastrofu, kas būtu līdzīga Černobiļai.
Sākotnēji Izraēlas militārais pārstāvis apstiprināja uzbrukumu šai teritorijai, taču vēlāk paziņojums tika atcelts, un amatpersonas norādīja, ka tās nevar apstiprināt vai noliegt, vai Bušehras piekrastes objekts tika mērķēts. Bušehra ir Irānas vienīgā darbspējīgā kodolspēkstacija, kuru uzbūvējusi Krievija.
Krievijas valsts atomenerģētikas aģentūras vadītājs Aleksejs Lihāčevs izsludināja trauksmi pēc ziņām, ka Izraēlas spēki ir veikuši uzbrukumu šai iekārtai. Viņš norādīja, ka jebkurš uzbrukums aktīvai spēkstacijai varētu izraisīt katastrofu, kas līdzīga 1986. gada Černobiļas sprādzienam, kas radīja ilgstošas radioaktīvas sekas.
Krievijas diktators Vladimirs Putins atzina bažas par Krievijas personāla drošību objektā, norādot, ka, lai gan daži eksperti ir evakuēti, simtiem darbinieku paliek uz vietas. Viņš uzsvēra, ka Krievijas klātbūtne Bušehras stacijā atspoguļo tās atbalstu Irānai, pat tad, ja Maskava cenšas saglabāt attiecības ar Izraēlu.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova nosodīja Izraēlas uzbrukumus mierīgajiem kodolobjektiem kā nelikumīgus un nepieņemamus, izsakot nopietnas bažas par Krievijas darbinieku drošību šajā iekārtā.
Zaharova arī izteica brīdinājumu Vašingtonai, ieteicot ASV izvairīties no militāras iejaukšanās un brīdinot par "neparedzamām un bīstamām sekām." Kamēr Krievija ir piedāvājusi starpniecību starp Irānu un Izraēlu, neviena puse līdz šim nav pieņēmusi šo priekšlikumu.
Vēlāk Putins atkārtoja šo nostāju telefonsarunā ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu, kur abi līderi nosodīja Izraēlas rīcību un uzsvēra nepieciešamību pēc diplomātiska risinājuma, kas līdzsvaro Izraēlas drošības bažas un Irānas suverenitāti.
Izraēla kopš piektdienas devusi triecienus vairāk nekā 1100 mērķiem Irānā, trešdien paziņojis Izraēlas armijas preses pārstāvis.
