Karš Ukrainā ir mūsu iekšēja lieta, jo PSRS vēl pastāv un tātad Ukrainas nav, apgalvo Krievijas ekspremjers un Putina padomnieks
Kamēr Krievija 1188 dienas kopš invāzijas Ukrainā izvirza visdažādākos argumentus sava iebrukuma attaisnošanai, ar savdabīgu atklāsmi padalījies Krievijas ekspremjers Sergejs Stepašins un Kremļa diktatora Vladimira Putina padomnieks Antons Kobjakovs. Izrādās, tā vispār ir Krievijas iekšēja lieta, jo Padomju Savienība turpina pastāvēt un tādas Ukrainas valsts nemaz nav.
Padomju Savienības likvidācijas procedūra tika pārkāpta, paziņoja Putina priekštecis Krievijas premjera amatā Sergejs Stepašins. Viņš piekrita Kobjakova iepriekš izteiktajam viedoklim, ka PSRS “juridiski turpina pastāvēt”, bet konflikts ar Ukrainu ir valsts “iekšējs konflikts”.
Intervijā “RIA Novosti” šis Krievijas juristu asociācijas priekšsēdētājs aicināja “speciālās militārās operācijas”, kā Krievijā joprojām dēvē tās sarīkoto asiņaināko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara laikiem, kontekstā ņemt vērā “juridisko nenoteiktību”, kas saistīta ar PSRS sabrukumu. “Ir svarīgi ņemt vērā šo juridisko kolīziju, īpaši apstākļos, kad notiek konfrontācija ar nacistiem Ukrainā, lai būtu skaidrs, ar ko tieši mēs cīnāmies,” pavēstīja Stepašins.
Iepriekš Putina padomnieks Kobjakovs paziņoja, ka no juridiskā viedokļa “Ukrainas krīzi” var uzskatīt par “PSRS iekšēju lietu”, jo savienības sabrukums notika ar pārkāpumiem, un zināmā mērā PSRS “juridiski turpina pastāvēt”.
“Ja Tautas deputātu kongress, tas arī Padomju kongress, 1922. gadā izveidoja PSRS, tad arī tās likvidācija bija jāveic ar šo pašu deputātu kongresa lēmumu,” Pēterburgas starptautiskā juridiskā foruma noslēguma preses konferencē 21. maijā paziņoja Kobjakovs.
Viņš paziņoja, ka Belovežas vienošanos parakstīšana 1991. gada 8. decembrī, ko veica toreizējie Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas vadītāji Boriss Jeļcins, Staņislavs Šuškevičs un Leonīds Kravčuks, kā arī šo republiku premjerministri, bija “dīvains pasākums”, bet tā ratifikācija Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas toreiz vēl padomju republiku Augstākajās padomēs neesot bijusi šo parlamentu pilnvarās.
“Bet ja juridiskā procedūra bija pārkāpta, tad sanāk, ka juridiski PSRS pastāv. Tā runā konstitucionālo tiesību eksperti,” aci nepamirkšķinādams, paziņoja Kobjakovs. “Bet ja PSRS nav likvidēta, tad no tiesību viedokļa loģiski sanāk, ka Ukrainas krīze ir iekšējais process.”
“No juridiskā skatpunkta Kobjakovam ir taisnība. Ukraina bija viena no pirmajām, kas sāka pakāpeniski līst ārā no [Padomju] Savienības,” piekrītoši māj ar galvu jurists Stepašins.
Ko tādā gadījumā jau 25 gadus Kremlī dara “Krievijas prezidents” Putins un kādēļ viņi paši visus šos gadus strādājuši neatkarīgās Krievijas valsts pārvaldē, ne Stepašins, ne Kobjakovs nepastāstīja. Pats Stepašins bija Krievijas premjerministrs no 1999. gada 12. maija līdz 9. augustam, kad viņu nomainīja Putins, kuru Jeļcins tajā pašā gadā izraudzījās par savu pēcteci prezidenta amatā.
Jāatgādina, ka PSRS sabrukšanas brīdī Latvija, Lietuva un Igaunija jau bija neatkarīgas valstis, kuru neatkarību pati PSRS atzina 1991. gada 6. septembrī. 12. decembrī Krievijas Augstākā Padome ratificēja vienošanos par Neatkarīgo Valstu Sadraudzības izveidi un denonsēja līgumu par PSRS izveidi, 1991. gada 26. decembrī PSRS Augstākās Padomes augstākā palāta Republiku Padome pieņēma Deklarāciju par PSRS pastāvēšanas izbeigšanu, bet 1991. gada 31. decembrī ANO akceptēja Krievijas prezidenta Jeļcina lūgumu atzīt Krievijas Federāciju par PSRS tiesību un saistību mantinieci.
