"Šīs zemes piederēja tikai impērijai un PSRS," Kremlī izskan Putina jaunie plāni
Kremlī skaidri liek noprast, ka Krievijai ar Ukrainu nepietiek. Perspektīvā tā vēlas iegūt vēl virkni reģionu.
Tāpat Kremlī grib radīt informatīvus apstākļus, lai pieprasītu Ukrainai atdot Krievijai tās teritorijas, kas vēl nav okupētas. Vienlaikus Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Maskava nav panākusi ar Vašingtonu kaut kādas noteiktas vienošanās attiecībā uz pamieru. Vēl vairāk - no Krievijas ārlietu ministra teiktā noprotams, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins savu aci pievērsis valstīm Austrumeiropā, Centrālāzijā un Dienvidkaukāzā. Kremļa jaunos paziņojumus analizēja analītiķi no Kara izpētes institūta.
Lavrovs turpina uzstāt, ka Donbass un "Novorossija" nav Ukrainas zemes. Vēl vairāk, no viņa paša vārdiem, Odesu "uzcēla Krievija", kas nozīmē, ka Ukrainas valdība nevar pārstāvēt šīs pilsētas iedzīvotāju intereses. Jau 2023. gadā Putins atklāti paziņoja, ka Krimai, Odesai un visam Melnās jūras reģionam nav nekāda sakara ar Ukrainu.
Krievijas ārlietu ministrs intervijā propagandas medijiem paziņojis par Krievijas vēlmi pārņemt virkni valstu Austrumeiropā, Dienvidkaukāzā un Centrālāzijā. "Ir bīstami, ja fašisti sagrābj zemes, kas nekad nav piederējušas nevienam citam kā Krievijas impērijai un PSRS," paziņoja Lavrovs.
Patiesībā tas nozīmē, ka Kremlis ir uzlicis aci uz Baltijas, Moldovas un to Āzijas valstu zemēm, kuras bija PSRS sastāvā. Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins ne tik sen draudēja Somijai, izmantojot visus tos pašus naratīvus, ko Putins pirms iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Nariškins sāka draudēt NATO dalībvalstīm pēc ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājuma stiprināt savas aizsardzības spējas. Pēc Nariškina teiktā, pirmās šajā gadījumā cietīs Baltijas un Polijas zemes. Krievijas oficiālās personas, ieskaitot Putinu, vairākkārt 2023. un 2024. gadā draudējušas NATO.
Nariškins acīmredzot apgalvo, ka Eiropas centieni uzņemties vairāk pašu Eiropas aizsardzības vajadzību un aizstāvēties pret nākotnes Krievijas agresiju atbilstoši Trampa aicinājumiem uz šādiem centieniem it kā ir provokatīvi un ved uz eskalāciju, raksta "Dialog.ua".
