Putina runasvīrs Peskovs stāsta, ar kādu varbūtību visa Ukraina nonāks Krievijas sastāvā
Krievijas diktatora Vladimira Putina oficiālais pārstāvis Dmitrijs Peskovs pastāstījis, ar kādu varbūtību visa Ukraina tiks iekļauta Krievijas sastāvā, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus par Ukrainas iespējamo pievienošanos Krievijai.
"Jebkurš notikums notiek ar 50:50 varbūtību: vai nu jā, vai nē," paziņoja Peskovs. Viņš apgalvoja, ka būtiska Ukrainas daļa vēlas kļūt par Krievijas sastāvdaļu un jau faktiski kļuvusi par tādu. "Tas, ka ievērojama Ukrainas daļa vēlas kļūt par Krieviju, un tas, ka tā jau ir kļuvusi par Krieviju, ir fakts," viņš apgalvoja.
Pirmdien Tramps intervijā "Fox News" izteicās, ka Ukraina kādreiz varētu būt Krievijas sastāvdaļa. Runājot par Ukrainas bagātīgajiem resursiem, amerikāņu ieguldījumiem un Ukrainas nākotni, Tramps izteicās šādi: "Es vēlos, lai mūsu nauda būtu drošībā, jo mēs esam iztērējuši simtiem miljardu dolāru. Viņi var noslēgt vienošanos, viņi var nenoslēgt vienošanos, viņi kādreiz var piederēt Krievijai, viņi var kādreiz nepiederēt Krievijai, bet mums tur ir visa tā nauda, un es saku, ka vēlos to atpakaļ."
Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada 24. februārī, uzsākot asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sāktā Otrā pasaules kara. Pirms tam 2014. gadā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī uzsāka karu Donbasā, izveidojot divas separātistu “tautas republikas” Doneckā un Luhanskā. 2022. gada 30. septembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins vispirms atzina Zaporižjas un Hersonas apgabalu “neatkarību” (Luhanskas un Doneckas apgabalu “neatkarību” viņš atzina 21. februārī trīs dienas pirms invāzijas Ukrainā) un dažas stundas pēc tam oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalus, izpildot vietējo gauleiteru Vladimira Saldo, Jevgeņija Baļicka, Denisa Pušiļina (viņš savulaik bija slavenākā Krievijas krāpnieka un finanšu piramīdas MMM radītāja Sergeja Mavrodi palīgs) un Leonīda Pasečņika “lūgumus”, kaut gan ne tobrīd, ne šobrīd pilnībā tos nekontrolē, Zaporižju tā arī nav spējis ieņemt, bet Hersonu nācās pamest 2022. gada novembrī.
Pirms oficiālās aneksijas Krievija okupētajās teritorijās sarīkoja “referendumus”, kuros, protams, absolūtais vairākums “vēlējās” dzīvot zem okupantu karoga. Vietējo vēlmi stimulēja bruņotie okupantu karavīri, kuri kopā ar “vēlēšanu komisijas” locekļiem apstaigāja mitekļus. Neviena starptautiska organizācija nav atzinusi šo “referendumu” rezultātus. 2022. gada 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pasludinot “referendumus” par nelikumīgiem. Rezolūciju atbalstīja 143 valstis, atturējās 35 (tostarp Ķīna un Indija), pret balsoja 5 valstis — pati Krievija, kā arī Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva un tobrīd vēl negāztā diktatora Bašara al Asada Sīrija.
Pirms ukraiņu sekmīgā pretuzbrukuma 2022. gada rudenī, patriecot krievu okupantus no Harkivas apgabala un atbrīvojot Hersonu, Krievija plānoja rīkot “referendumus” arī citos Ukrainas apgabalos. Piemēram, 8. augustā Hersonas apgabala okupācijas administrācijas vadītāja vietniece Jekaterina Gubareva paziņoja, ka Krievija anektē sagrābtās Mikolajivas apgabala teritorijas un tās pievienos Hersonas apgabalam, bet Mikolajivas apgabala okupācijas administrācijas vadītājs Jurijs Barbašovs 13. augustā paziņoja, ka septembrī notiks “referendums” par pievienošanos Krievijai. Savukārt 8. jūlijā Harkivas apgabala okupācijas administrācijas vadītājs Vitālijs Gančevs paziņoja, ka Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva ir neatņemama Krievijas sastāvdaļa un tiks anektēta, tiesa, 11. augustā viņš atzina Krievijas televīzijai, ka okupanti vēl nav gatavi “referendumam” par apgabala pievienošanos Krievijai, jo krievi kontrolē tikai tā piekto daļu.
2024. gada 14. jūnijā Putins paziņoja savu ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai, pieprasot, cita starpā, lai Ukraina labprātīgi atdod Krievijai visas teritorijas, kuras tā paziņojusi par savām, arī tās, kuras tā arī nav spējusi sagrābt.
