"Notiek centieni pārrakstīt vēsturi!" Pat tuvs Trampa sabiedrotais kritizē Īlona Maska izteikumus Vācijas galēji labējo sanāksmē

Jau ziņots, ka sestdien, 26. janvārī, tehnoloģiju magnāts Īlons Masks attālināti sniedza runu galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) mītiņā, atkārtoti paužot savu atbalstu partijai pirms valstī 23. februārī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām. 

"Mēs vēlamies unikālas kultūras [...] un būtu labi, ja Vācijas valdība aizstāvētu savu pilsoņu intereses," norādīja Masks, uzsverot, ka Eiropas valstīm vairāk vajadzētu koncentrēties uz savām, nevis Eiropas interesēm. Tāpat viņš uzsvēra, ka "Vācijai vajadzētu lepoties ar savu kultūru un nepazaudēt to multikultūrismā, kas visu atšķaida".

"Domāju, ka notiek pārāk liela koncentrēšanās uz pagātnes vainu, bet mums jāvirzās tālāk. Bērniem nav jājūtas vainīgiem par savu vecāku vai pat vecvecāku grēkiem," uzstāšanās laikā uzsvēra Masks, izsaucot gaviles no aptuveni 4500 cilvēku pūļa. "Jums vajag Vāciju atkal padarīt lielisku," norādīja Masks.

Pēc Maska runas ASV senators un tuvs ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais Lindsijs Greiems par Maska izteikumiem pauda nožēlu, jo sevišķi tādēļ, ka ar šādu vēstījumu Masks nāca klajā vien dienu pirms bēdīgi slavenās nacistu nāves nometnes Aušvicas atbrīvošanas 80. gadadienas. "Mani šādi izteikumi satrauc. [...]Es ļoti raizējos par to, ka notiek centieni pārrakstīt vēsturi. Holokausts bija tumšākā lapaspuse pasaules vēsturē. Es ceru, ka Vācija turpinās izglītot savu jauno paaudzi par šiem notikumiem. Tāpat es ceru, ka ASV skolas turpinās izglītot savus bērnus," medijam CNN atklāja senators.

Tikmēr polijas premjers Donalds Tusks vietnē "Bluesky" norādīja, ka AfD mītiņā "redzamākie sarunu virzītāji pauda viedokli par "Lielo Vāciju" un to, ka tautai būtu jāaizmirst par "Vācijas vainu nacisma noziegumos". "Tas viss izklausās pārāk dzirdēts. Jo sevišķi tādēļ, ka šādas runas izskan vien dažas stundas pirms Aušvicas atbrīvošanas 80. gadadienas," norādīja Tusks.

Vācijas vēstnieks Izraēlā Štefens Seiberts uzsvēra, ka "Maskam trūkstot izpratnes par Vācijas vēsturi". "Neviens Vācijā neliek bērniem justies vainīgiem par nacistu noziegumiem. Tomēr mēs vēlamies, lai jaunā paaudze izaugtu informēta un atbildīga, kā arī ņemtu vērā Vācijas pagātnes mācības." Nosodījumu Maska izteikumiem pauda arī Izraēla. Holokausta memoriāla priekšsēdētājs Dani Dajans norādīja, ka gadījumā, ja "Vācija neatminētos un neatzītu savu tumšo vēsturi, tā būtu necieņas izrādīšana upuru piemiņām, kā arī apdraudētu Vācijas demokrātisko nākotni".

Jāpiebilst, ka mēneša sākumā Masks vietnē "X" intervēja "Alternatīva Vācijai" (AfD) līderi Alisi Veidelu, kurā viņa nāca klajā ar visai negaidītiem apgalvojumiem. "Pēc tā briesmīgā laika [Otrā pasaules kara] Ādolfs Hitlers tika pasniegts kā labējais politiķis, tomēr viss bija tieši pretēji - viņš bija sociālistu spēku pārstāvis. Viņš bija komunists un sociālists. AfD ir tieši pretējs spēks," Maskam klāstīja Veidele. Pēc sarunas ar Masku Vācijas telekanāls "NTV" politiķei pārvaicāja, vai viņa tiešām savus izteikumus tā bija domājusi, uz ko viņa atbildēja, "ka Hitlers pārstāvēja politiski kreisos spēkus".

Tāpat Veidela AfD nodēvēja par "konservatīvu" spēku, kaut gan vairāki notikumi ar šādiem apgalvojumiem ir pretrunā. Piemēram, 2021. gada maijā AfD politiķis Bjerns Hoke savā uzrunā mītiņā aktīvi izmantoja frāzi "Alles für Deutschland!" jeb "Visu Vācijai!". Šī bija plaši pielietota frāze Hitlera komunikācijā ar masām un Hoke par savu izvēlēto retoriku bija spiests valstij maksāt 13 tūkstošu eiro lielu soda naudu. Tāpat medijs "The Guardian" ziņo, ka 2023. gada 25. novembrī AfD pārstāvji rīkoja sapulces ar Vācijas neonacistu pārstāvjiem, lai apspriestu imigrantu deportēšanas jautājumus. Laikraksts "Der Spiegel" ziņoja, ka šī bija septītā šāda veida politiskā spēka organizēta tikšanās. Pēc sapulces, 2024. gada janvāra sākumā, tūkstošiem cilvēku Berlīnē izgāja ielās, lai protestētu pret politisko spēku.