"Hitlers bija komunists!" Vācijas radikāli labējās partijas līdere intervijā ar Īlonu Masku nāk klajā ar negaidītām atziņām

Īlons Masks pēdējā mēneša laikā aktīvi izcēlies ar centieniem "kārtot" Eiropas politiku, paužot atbalstu labējiem radikāļiem. Viens no viņa mērķiem ir bagātākā Eiropas valsts Vācija, kurā viņš skaļi iestājies par labējo partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD). 2024. gada 20. decembrī Masks vēstīja, ka AfD ir "Vācijas vienīgā cerība",  bet aizvadītajā ceturtdienā viņš sev piederošajā vietnē "X" publicēja interviju ar minētās partijas līderi Alisi Veidelu, solot partijai sniegt 100 miljonu eiro lielu lielu finasiālu atbalstu.

74 minūšu ilgajā intervijā abi runāja par dažādiem jautājumiem Vācijas politikā, tai skaitā imigrācijas jautājumiem, Vācijas attiecībām ar ASV un Ukrainu, tāpat intervijā tika runāts par vispārīgām tēmām, piemēram, reliģiju un dzīves jēgu. Kamēr intervija lielākoties turējās labējās doktorīnas ietvaros, ar dažām atkāpēm, kurās Masks filosofēja par savu reliģisko pārliecību vai kosmosa iekarošanas plāniem, intervijas pārsteidzošākais moments bija Veidelas centieni pārrakstīt vēsturi.

"Hitlers esot bijis komunists"

"Pēc tā briesmīgā laika [Otrā pasaules kara] Ādolfs Hitlers tika pasniegts kā labējais politiķis, tomēr viss bija tieši pretēji - viņš bija sociālistu spēku pārstāvis. Viņš bija komunists un sociālists. AfD ir tieši pretējs spēks," Maskam klāstīja Veidele. Pēc sarunas ar Masku Vācijas telekanāls "NTV" politiķei pārvaicāja, vai viņa tiešām savus izteikumus tā bija domājusi, uz ko viņa atbildēja, "ka Hitlers pārstāvēja politiski kreisos spēkus".

Daudzi vēsturnieki izteikušies, ka partija ar šādiem apgalvojumiem cenšas pārrakstīt vēsturi. Ievērojamais Vācijas vēsturnieks Maikls Vilts, kurš specializējas Trešā reiha vēsturē, Veidelas apgalvojums nodēvējis "par absurdiem". "Hitlers jau no paša sākuma cīnījās pret marksismu, un viņš jau 1933. izveidoja koncentrācijas nometnes, kurās spīdzināja un nonāvēja komunistus, sociāldemokrātus un sociālistus. Grāmatas "Becoming Hitler: The Making of a Nazi" autors Tomass Vēbers norāda, ka "Hitlers bija antisemīts un rasists", kamēr "komunisti sevi [vismaz] pozicionēja kā vienlīdzīgu sabiedrību". 

Veidela AfD nodēvēja par "konservatīvu" spēku, kaut gan vairāki notikumi ar šādiem apgalvojumiem ir pretrunā. Piemēram, 2021. gada maijā AfD politiķis Bjerns Hoke savā uzrunā mītiņā aktīvi izmantoja frāzi "Alles für Deutschland!" jeb "Visu Vācijai!". Šī bija plaši pielietota frāze Hitlera komunikācijā ar masām un Hoke par savu izvēlēto retoriju bija spiests valstij maksāt 13 tūkstošu eiro lielu soda naudu. Tāpat medijs "The Guardian" ziņo, ka 2023. gada 25. novembrī AfD pārstāvji rīkoja sapulces ar Vācijas neonacistu pārstāvjiem, lai apspriestu imigrantu deportēšanas jautājumus. Laikraksts "Der Spiegel" ziņoja, ka šī jau esot septītā šāda veida politiskā spēka organizēta tikšanās. Pēc sapulces, 2024. gada janvāra sākumā, tūkstošiem cilvēku Berlīnē izgāja ielās, lai protestētu pret politisko spēku.

Politiskās partijas var iedalīt kreisajā un labajā spektrā, partijām ierindojoties no kreisā radikālā līdz centrālajam vai labējo radikāļu diapazonam. Galēji kreisās partijas iestājas pret "kapitālismu kā visa ļaunuma sakni" un tās pamatā ir "visu cilvēku vienlīdzība". Tikmēr labējos radikāļus raksturo nacionālisms, antisemītisms, rasisms un ksenofobija. Radikāli labējie apgalvo, ka cilvēka vērtību nosaka etniskā grupa vai nācija, kurai viņi pieder.

"Maska interesēm kalpo vāja Eiropa," norāda Vācijas vicekanclers

Vācijas vicekanclers Roberts Hābeks apgalvo, ka Masks vēlas "stiprināt tos spēkus, kas vājina Eiropu", jo tas nāk par labu viņa biznesa interesēm. "Vāja Eiropa ir to interesēs, kuriem regulējumi nozīmē nesaprātīgu viņu varas ierobežošanu," uzsvēris Hābeks. Savukārt Vācijas Kristīgo demokrātu savienības un Kristīgi sociālās savienības (CDU/CSU) kanclera amata kandidāts Frīdrihs Mercs paudis sašutumu par ASV miljardiera Maska centieniem ietekmēt Vācijas vēlēšanas.

"Rietumu demokrātiju vēsturē neatceros, ka būtu notikusi tamlīdzīga iejaukšanās draudzīgas valsts vēlēšanu kampaņā," norāda Mercs. Maska izteikumus, kuros viņš "AfD" nosauc par "Vācijas vienīgo cerību" politiķis komentē sekojoši: "Iedomājieties uz īsu brīdi, kāda būtu amerikāņu - pamatota - reakcija uz līdzīgu rakstu avīzē "New York Times", kurā ievērojams vācu uzņēmējs atbalstītu ASV prezidenta vēlēšanu autsaideru." Arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs par radušos situāciju paudis komentāru uzsverot, ka  "Vācijā notiekošo izlems pilsoņi, nevis sociālo mediju īpašnieki". 

Tikmēr pēc Maska intervijas ar AfD līderi vairāk nekā 60 universitāšu un pētniecības iestāžu Vācijā paziņoja, ka pārstās komunicēt platformā "X", jo tās kurss esot pretrunā izglītības iestāžu principiem. "Aiziešana ir sekas platformas pašreizējās orientācijas nesavienojamībai ar iesaistīto institūtu pamatvērtībām: objektivitāti, zinātnisko tikumu, caurskatāmību un demokrātisko diskursu," teikts paziņojumā. Paziņojumā arī teikts, ka "X" algoritms pastiprina labēji populistiskā satura izplatību, ierobežojot citus uzskatus, un tas padara nepieņemamu jebkādu šīs platformas turpmāko izmantošanu.

Publiskās aptaujās, ko veicis socioloģijas institūts INSA ar 30% vēlētāju atbalstu šobrīd ierindojas "Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība", kamēr AfD ar 22% vēlētāju atbalstu ierindojas otrajā vietā.  Tikmēr par CDU/CSU grasās balsot 30% vāciešu, kas ir par procentpunktu mazāk nekā pirms nedēļas. Tas ir zemākais konservatīvo popularitātes līmenis kopš oktobra. Atbalsts kanclera Olafa Šolca pārstāvētajiem sociāldemokrātiem (SPD) un to koalīcijas partneriem zaļajiem nav mainījies un saglabājies attiecīgi 16 un 13% līmenī. Bundestāga vēlēšanas gaidāmas 23.februārī.