"Partijas zaudējušas saikni ar tautu!" Rumānijas prezidenta vēlēšanās sacentīsies prokrieviskais Džordžesku un liberāle Laskoni
Rumānijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā sacentīsies labējais populists Kelins Džordžesku un liberāle Elena Laskoni, liecina svētdien notikušās pirmās kārtas oficiālie rezultāti.
Pirmajā kārtā prokrieviskais neatkarīgais kandidāts Džordžesku ieguvis 22,94% balsu, izraisot politisko zemestrīci Rumānijā. Tikmēr liberāli konservatīvās Rumānijas Glābšanas savienības (USR) kandidāte Laskoni ieguvusi 19,18% balsu, paziņojis Centrālais vēlēšanu birojs (CVB).
Eksperti uzskata, ka galēji labējā politiķa negaidītie panākumi varētu būtiski ietekmēt šonedēļ gaidāmās parlamenta vēlēšanas, apgrūtinot dzīvotspējīgas koalīcijas valdības izveidi.
Sociāldemokrātiskās partijas (PSD) kandidāts pašreizējais premjerministrs Marčels Čolaku, kurš sākotnēji balsu skaitīšanā bija izvirzījies otrajā vietā, saņēmis 19,15% balsu. Viņš pavēstījis, ka PSD neapstrīdēs pirmās kārtas rezultātus, un paziņojis par atkāpšanos no partijas līdera amata.
Šī būs pirmā reize Rumānijas 35 gadus ilgajā postkomunistiskajā vēsturē, kad PSD nebūs sava kandidāta prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas ir milzīgs trieciens valsts ietekmīgākajai partijai. Pavisam pirmajā kārtā bija 14 kandidāti. Pēc CVB datiem, vēlētāju aktivitāte sasniedza 52,5%.
62 gadus vecā Džordžesku iekļūšana otrajā kārtā ir pārsteigums, jo aptaujas viņam neprognozēja tādus panākumus. Bukarestē strādājošais politiskais konsultants Kristians Andrei aģentūrai AP norādījis, ka Džordžesku negaidītie panākumi uzskatāmi par protestu pret pašreizējo eliti un liecina, ka pamatplūsmas partijas zaudē saikni ar tautu.
Andrei piebildis, ka Džordžesku trūkst darba kārtības un viņa programma ir neskaidra un populistiska. Džordžesku iestājas par atbalsta palielināšanu lauksaimniekiem, atkarības samazināšanu no importa, kā arī par enerģijas un pārtikas ražošanas palielināšanu. Neilgi pirms vēlēšanām viņš pievērsa uzmanību ar kampaņu platformā "TikTok", aicinot pārtraukt palīdzību Ukrainai. Džordžesku arī skeptiski izteicies par Rumānijas dalību NATO.
Kā norādīts viņa tīmekļa vietnē, Džordžesku ir agronoms, un 90. gados viņš ieņēma dažādus amatus Rumānijas Vides ministrijā. Džordžesku "TikTok" kontā publicētajos video redzams, kā viņš apmeklē baznīcu, nodarbojas ar džudo un skrien.
Savukārt Laskoni vēlēšanu kampaņā uzsvēra cīņu pret korupciju. Pirms balsojuma viņa aģentūrai AP sacīja, ka uzskata korupciju par vienu no lielākajām Rumānijas problēmām, kā arī pauda atbalstu aizsardzības izdevumu palielināšanai un palīdzības turpināšanai Ukrainai. Ja viņa uzvarēs otrajā kārtā, viņa būs pirmā sieviete prezidente Rumānijas vēsturē.
Rumānijas prezidenta pilnvarās ietilpst valsts ārpolitikas un drošības politikas noteikšana, viņš ir armijas virspavēlnieks un kontrolē slepeno dienestu darbību.
Līdzšinējais liberāli noskaņotais prezidents Klauss Johanniss, kas stingri iestājies par atbalstu Ukrainai, amatā aizvadījis jau desmit gadus jeb divus pilnvaru termiņus un saskaņā ar likumu vairs nevarēja kandidēt uz vēl vienu pilnvaru termiņu.
Sociologs Gelu Duminica uzskata, ka ekstrēmajiem spēkiem un Laskoni centriski labējai partijai tagad ir "vējš burās", tomēr "vēl jāskatās, vai viņi zina, kā to izmantot". "Galēji labējie ir šo vēlēšanu lielākais uzvarētājs," aģentūrai AFP atzina politologs Kristians Pirvulesku.
Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta faktiski ievadījusi divas nedēļas ilgu vēlēšanu maratonu. Jau svētdien, 1.decembrī, rumāņiem būs jādodas pie balsošanas urnām, lai izraudzītos abu parlamenta palātu locekļus, bet 8.decembrī paredzēta prezidenta vēlēšanu otrā kārta.
Sociāldemokrātiskā partija veidojusi Rumānijas politiku ilgāk nekā 30 gadus, bet, pieaugot inflācijai un turpinoties karam Ukrainā, valstī arvien populārākas kļuvušas antiistablišmenta partijas. Rumānijā likmes ir augstas, sevišķi, ņemot vērā tās pieaugošo stratēģisko lomu NATO kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un tās lomu Ukrainas graudu tranzītā.
