Kādas pazīmes liecina par labu Harisas uzvarai?
Ja ASV prezidenta vēlēšanās 5. novembrī uzvarēs pašreizējā viceprezidente un demokrātu kandidāte Kamala Harisa, kādas acīmredzamas pazīmes būtu uz to norādījušas?
СNN vadošais datu analītiķis Harijs Entens piedāvā pievērst uzmanību “acīmredzamām pazīmēm”, kas šoreiz skaidri norāda par labu pašreizējai ASV viceprezidente Kamalai Harisai pirms 5. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.
Pirms tam viņš analoģiski analizēja Harisas konkurenta, republikāņu eksprezidenta Donalda Trampa priekšrocības.
"Pirmais rādītājs ir tas, ka Harisa, vienkārši sakot, ir populārāka nekā Donalds Tramps," paziņoja Entens. Viņš piebilda, ka, izpētot vēlēšanas kopš 1956. gada, tajās gandrīz vienmēr uzvarējis kandidāts, kurš ir kopumā populārāks visā valstī.
"Sešpadsmit reizes ir uzvarējis populārākais kandidāts. Tikai vienu reizi uzvarējis mazāk populārais kandidāts," viņš uzsvēra. Tiesa, maza nianse — šajā vienīgajā izņēmuma reizē 2016. gadā uzvarēja Donalds Tramps. "Protams, jāatceras, ka arī Hilarija Klintone bija diezgan nepopulāra."
Tomēr Harisa "aptaujās konsekventi ir bijusi populārāka" nekā Tramps un "konsekventi guvusi augstāku neto pozitīvo vērtējumu," un "populārākais kandidāts parasti uzvar vēlēšanu dienā."
Otrs faktors ir papildvēlēšanas. Vidēji demokrātu kandidātu panākumi 2023. un 2024. gada štatu un federālajās papildvēlēšanās ir bijuši labāki nekā prezidentam Džo Baidenam 2020. gada prezidenta vēlēšanās.
"Atcerieties: Džo Baidens uzvarēja," sacīja Entens. "Tādējādi fakts, ka demokrātu sekmes ir labākas nekā Džo Baidenam, ir laba zīme. Runājot par vēsturi, ir saistība starp rezultātiem papildvēlēšanās, jo īpaši šajā polarizētajā laikā, un kā sokas prezidenta vēlēšanās."
Viņš norādīja, ka 2020. gadā demokrātu sniegums papildvēlēšanās norādīja, ka Trampam prezidenta vēlēšanās klāsies labāk nekā liecināja aptaujas, kas prognozēja Baidena pārliecinošu uzvaru. "Šoreiz papildvēlēšanas norāda tieši pretējo," uzsvēra Entens. Tādējādi pastāv iespēja, ka "tā kā demokrāti pārspēja Baidena sniegumu, iespējams, demokrātiem klāsies labāk nekā norāda aptaujas."
Ko šobrīd liecina aptaujas?
Kā liecina 270towin.com, kas apkopo dažādu aptauju rezultātus, visas valsts mērogā Harisa ir vadībā +1,2% (48,4% pret 47,2%), ja neņem vērā citus kandidātus (+0,9% (47,7% pret 46,8%), ja ņem vērā). Nacionālās aptaujas rezultāti ir noderīgi, taču negarantē uzvaru vēlēšanās. Ņemot vērā ASV prezidenta vēlēšanu specifiku, kurā katram štatam ir atšķirīgs prezidentu faktiski ievēlošās Elektoru kolēģijas balsu skaits, bet štatā uzvarējušais kandidāts iegūst visas kolēģijas balsis, valsts mēroga balsu vairākums nebūt negarantē uzvaru.
Par to 2016. gadā pārliecinājās demokrātu kandidāte Hilarija Klintone, kas ieguva 65,86 miljonu ASV pilsoņu atbalstu, kamēr Tramps tikai 62,99 procentu atbalstu, taču Tramps uzvarēja “svārstīgajos štatos” un ar 304 Elektoru kolēģijas balsīm pret 227 svinēja uzvaru, kad uzvarai nepieciešams iegūt 270 balsis. Savukārt leģendāri sīvas konkurences vēlēšanās 2000. gadā demokrāts, toreizējais viceprezidents Als Gors ieguva 48,4 procentus balsu (51,0 miljons vēlētāju), bet Džordžs Bušs jaunākais 47,9 procentus (50,5 miljoni vēlētāju), bet vēlēšanu rezultāts izšķīrās Floridas štatā, kur Bušs uzvarēja ar nieka 537 balsu pārsvaru, iegūstot visas štata 25 elektoru balsis, galu galā uzvarot ar 271 pret 266!
Lielākā daļa ASV štatu tradicionāli balso par noteiktas partijas kandidātu, tādēļ vēlēšanu rezultātu izšķir daži štati, kuriem nav izteiktas partejiskās piederības un reizēm uzvarētāju nosaka daži tūkstoši vai pat tikai daži simti vēlētāju balsu.
Pašlaik aptaujas liecina par ļoti sīvu cīņu septiņos svārstīgajos štatos, no kuriem vissvarīgākie ir Pensilvānija (19 elektoru balsis), Džordžijai, Ziemeļkarolīnai (pa 16 balsīm) un Mičiganai (15 balsis), tādēļ visa uzmanība ir šiem štatiem.
Aptaujas, kurās ņem vērā tikai Harisu un Trampu
Pensilvānija — Tramps +0,5% (48,6% pret 48,1%); Mičigana — Harisa +1,7% (48,6% pret 46,9%); Džordžija — Tramps +1,7% (48,6% pret 46,9%); Ziemeļkarolīna — Tramps +1,6% (48,7% pret 47,1%); Viskonsina — Harisa +0,7% (48,8% pret 48,1%); Arizona — Tramps +1,8% (48,4% pret 46,6%); Nevada — Tramps +0,7% (48,3% pret 47,6%).
Aptaujas, kurās ņem vērā arī trešo pušu kandidātus
Pensilvānija — Tramps +0,5% (48,1% pret 47,6%); Mičigana — Harisa +1,7% (47,9% pret 46,2%); Džordžija — Tramps +1,8% (48,3% pret 46,5%); Ziemeļkarolīna — Tramps +1,7% (48,5% pret 46,8%); Viskonsina — Harisa +1,0% (48,0% pret 47,0%); Arizona — Tramps +2,5% (48,8% pret 46,3%); Nevada — Tramps +0,4% (47,6% pret 47,2%).
Jāpiebilst, ka arī bukmeikeru kantori pievērš lielu uzmanību šīm vēlēšanām, un pašlaik par favorītu uzskata Trampu. Ja vēl pirms apmēram mēneša abu kandidātu izredzes vērtēja kā 50-50, tad oktobrī Tramps izrāvās vadībā, piemēram, "bet365" viņa izredzes vērtēja gandrīz divreiz augstāk nekā Harisai. Tagad starpība ir nedaudz sarukusi, taču Tramps joprojām ir vadībā (1,61 pret 2,40).
Pensilvānija, Mičigana un Viskonsina ir tradicionālas, uz demokrātiem orientētas teritorijas, taču 2016. gada vēlēšanās tajās negaidīti triumfēja Tramps. Baidens tās atguva 2020. gadā, un, ja Harisa spēs to atkārtot, viņa iegūs nepieciešamās 270 Elektoru kolēģijas balsis.
Savukārt Tramps var nodrošināt uzvaru, saņemot vajadzīgo atbalstu dienvidu štatos Ziemeļkarolīnā, Džordžijā, Arizonā un pārvilinot savā pusē kaut vai vienu no trim ziemeļu štatiem (ja Arizonas vietā uzvarēts Nevadā, tad obligāti jāuzvar Pensilvānijā vai Mičiganā, ar vienu Viskonsinu nepietiks). Ja Tramps uzvarēs Pensilvānijā, tad viņam pietiks arī ar Ziemeļkarolīnu un Džordžiju.
Zīmīgi, ka Baidena izstāšanās dienā viņš Trampam aptaujās zaudēja šajos septiņos svārstīgajos štatos vidēji par nepilniem pieciem procentpunktiem.
ASV prezidenta vēlēšanas notiks otrdien, 5. novembrī. Ja Harisa uzvarēs, viņa kļūs par 47. ASV prezidenti un paveiks to, kas neizdevās Klintonei, proti, kļūt par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā. Ja uzvarēs Tramps, viņš kļūs par otro ASV prezidentu, kuram izdevies atgriezties Baltajā namā pēc 4 gadu pārtraukuma — šajā gadījumā Tramps būs 45. un 47. ASV prezidents. Līdz šim vienīgajam tas izdevās Groveram Klīvlendam, kurš bija 22. un 24. ASV prezidents, uzvarot 1885. un 1893. gada vēlēšanās.
