Kādēļ kandidātus simbolizē ēzelis un zilonis? Kādēļ vēlēšanas novembra otrdienā? ASV prezidenta vēlēšanas - jautājumos un atbildēs!
Pirms 5. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām vērts pakavēties pie dažām niansēm, kas it kā jau ir sen pierastas, taču to izcelsme un jēga ne vienmēr ir skaidra. Amerikāņu plašsaziņas līdzekļos atrodamas atbildes.
Kādēļ ASV prezidenta vēlēšanām jānotiek novembrī un tieši otrdienā?
Saskaņā ar ASV likumu, valsts prezidenta vēlēšanas notiek pirmajā novembra otrdienā, ja tā seko novembra pirmdienai, proti, teorētiski vēlēšanas var notikt jebkurā datumā no 2. līdz 8. novembrim. 2024. gada vēlēšanas notiks otrdien, 5. novembrī.
Saknes meklējamas Savienoto Valstu pirmsākumos XVIII gadsimta otrajā pusē. Galu galā, likums, kas noteica prezidenta vēlēšanu rīkošanas laiku, tika pieņemts atbilstoši tālaika iedzīvotāju vajadzībām un ņemot vērā laikapstākļus. ASV bija pārsvarā lauksaimnieku zeme, vēlētāji lielos attālumos pārvietojās ar zirgiem, tādējādi otrdiena bija ideāla diena, lai vispirms svētdien varētu iet uz baznīcu, pirmdien nokļūt uz vietējā apgabala centru, otrdienā nobalsot pirms tirgum paredzētās trešdienas. Savukārt novembris ir atbilstošs, jo ir pēc ražas novākšanas laika un pirms skarbā ziemas laika, jo īpaši tad, kad komfortablo automašīnu vēl nebija.
Tiesa, mūsdienās jau skan aicinājumi akli nesekot tālajai pagātnei un piemēroties aktuālajām problēmām, piemēram, tradicionāli zemajai vēlētāju aktivitātei. Piemēram, organizācija "Why Tuesday?" cenšas panākt, lai vēlēšanu diena tiktu pārcelta uz nedēļas nogali, kad cilvēkiem ir vairāk brīvā laika. Organizācija norāda, ka 15 štatos nav atļauta pirmstermiņa balsošana, un 27% no nebalsojušajiem cilvēkiem atzinuši, ka galvenais iemesls bija pārmērīga aizņemtība vai tas, ka viņi vienkārši nevarēja tikt uz balsošanu.
Kādēļ republikāņu simbols ir zilonis, bet demokrātu – ēzelis?
1874. gada 7. novembrī karikatūrists Tomass Nasts laikrakstā "Harper’s Weekly" ar ziloni attēloja republikāņu balsojumu karikatūrā "Trešā termiņa panika”, ko publicēja pēc tam, kad laikraksta "New York Herald" īpašnieks kritizēja republikāņu prezidenta Ulisa S. Granta (1822-1885) nodomu par kandidēšanu uz trešo pilnvaru laiku (jāpiebilst, ka Grants tomēr nekandidēja).
Cartoonist Thomas Nash is credited with creating both the Republican and Democratic symbols, the elephant and the donkey, respectively, when he lampooned the political parties in a cartoon in Harper’s Weekly magazine in 1874.
— Wyoming Secretary of State's Office (@WyomingSOS) October 30, 2020
“The Third-Term Panic”, by Thomas Nast. pic.twitter.com/BIe4tbNexy
Savukārt ēzelis, kas simbolizē "New York Herald", aizbiedē pārējos meža dzīvniekus, kad izskatās, ka zilonis iegāzīsies bedrē.
Taču ēzelis kā demokrātu partijas simbola netapa šajā karikatūrā, bet krietni agrāk. 1828. gadā kritiķi par “ēzeli” iesauca demokrātu prezidentu Endrū Džeksonu (1767-1845) dēļ viņa populistiskajiem uzskatiem un saukli “Lai valda tauta”. Džeksons nolēma šo palamu izmantot un savā priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas materiālos pat izmantoja ēzeļa attēlus. Vēlāk arī Nasts Demokrātiskās partijas attēlošanai izmantoja ēzeli.
Kādēļ demokrātu štatus sauc par “zilajiem”, bet republikāņu štatus – par “sarkanajiem”?
Šī krāsu iedalījuma pamatā nav nekas īpašs – to būtībā izdomāja mediji, taču zināms simbolisms tur ir, jo gan zilā, gan sarkanā krāsa ir ASV karogā, tās izteiksmīgi izskatās infografikā, jo atrodas krāsu spektra pretējās pusēs.
Turklāt ne vienmēr zilā bijusi demokrātu, bet sarkana — republikāņu krāsa. Piemēram, 1976., 1980. un 1984. gadā republikāņu štatus attēloja zilus, bet demokrātu — sarkanus.
Remember back when republicans were blue and democrats were red?
— Elvis Dallas (@elvisofdallas) October 24, 2024
Here’s the 1980s Reagan vs Carter election night coverage pic.twitter.com/wKdmSgq9bM
Turklāt līdz pat 1996. gadam dažādos telekanālos nebija vienprātības par partiju krāsām, līdz ļoti saspringtajās 2000. gada vēlēšanās beidzot nonāca pie pašreizējā sadalījuma.
Kāpēc prezidentiem ir jāgaida līdz 20. janvārim, lai sāktu darbu?
Tas nemaz nav tik ilgi, līdz 1937. gadam prezidenti tika inaugurēti tikai 4. martā, jo vēlēšanu biļetenu saskaitīšana un rezultātu paziņošana prasīja ilgāku laiku, tāpat arī vēlēšanu uzvarētājam vajadzēja vairāk laika, lai pārvāktos uz Vašingtonu.
Uzlabojoties tehnoloģijai, 1933. gada 23. janvārī pieņemtais ASV Konstitūcijas 20. labojums noteica, ka inaugurācija notiek 20. janvārī.
Ņemot vērā ļoti sīvo Donalda Trampa un Kamalas Harisas cīņu, 2024. gada vēlēšanās visu balsu saskaitīšanas var prasīt vairākas dienas. Elektoru kolēģija veiks savu balsojumu 17. decembrī (pirmajā otrdienā pēc decembra otrās trešdienas). ASV Kongress sapulcēsies 2025. gada 6. janvārī (2021. gadā vēlēšanās zaudējušā prezidenta Trampa sakūdītais pūlis centās izjaukt šo procedūru), lai saskaitītu Elektoru kolēģijas balsis un oficiāli apstiprinātu prezidenta vēlēšanu rezultātus.