Tiesa noraida apelāciju par Lietuvas pilsonības atņemšanu bijušajam VDK darbiniekam Kudimovam
Kauņas administratīvā apgabaltiesa nav apmierinājusi padomju laika Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieka Jurija Kudimova, kas tagad ir uzņēmējs, apelācijas sūdzību par Lietuvas pilsonības atņemšanu.
Tiesnešu kolēģija "nolēma noraidīt iesniedzēja Jurija Kudimova sūdzību kā nepamatotu, lūgums atlīdzināt tiesas izdevumus nav apmierināms", par tiesas lēmumu pirmdien paziņoja Kauņas tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Asta Urboniene.
Kauņas administratīvās apgabaltiesas lēmumu 30 dienu laikā var pārsūdzēt Lietuvas Augstākajā administratīvajā tiesā. Savā prasībā tiesai Kudimovs lūdza atcelt valsts prezidenta dekrētu, ar kuru viņam tika atņemta izņēmuma kārtā piešķirtā Lietuvas pilsonība.
Viņš pauda pārliecību, ka pilsonības atņemšanas procedūra tika veikta vienpusēji, necaurskatāmi un neobjektīvi, nesniedzot informāciju, tādējādi pārkāpjot likumu. Pēc uzņēmēja domām, galīgais lēmums par pilsonības atņemšanu ir balstīts neuzticamā, nepatiesā, nevienmērīgā un neobjektīvā materiālu izvērtējumā. Kudimovs apgalvoja, ka normas, kas nosaka gan izņēmuma kārtā piešķirtās pilsonības zaudēšanas pamatojumu, gan šīs procedūras norisi, arī neatbilst Lietuvas konstitūcijai.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šā gada martā atņēma bijušajam VDK virsniekam izņēmuma kārtā piešķirto Lietuvas pilsonību.
Lietuvas Valsts drošības departaments pirms tam paziņoja, ka Kudimovs Lietuvas pilsonību ieguva 1998.gadā, slēpjot atsevišķus personas datus, arī faktu, ka Padomju Savienības laikā bija Valsts drošības komitejas izlūks.
Departamenta vērtējumā Kudimova ilgstošie kontakti ar personām, kas saistītas ar Krievijas izlūkdienestiem un augstām amatpersonām, kā arī viņa darbība Krievijas režīmam stratēģiski svarīgās ekonomikas nozarēs un viņa saikne ar Krievijas ietekmes operācijām ārvalstīs, apdraud Lietuvas drošības intereses.
Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT vēstīja, ka Kudimovs Lietuvā ieradies ap 1997.gadu, meklējot iespējas iesaistīties atkritumu apsaimniekošanas biznesā, tomēr no tādiem plāniem viņš atteicies.
1997.gada 16.decembrī viņš lūdza toreizējo Lietuvas prezidentu Alģirdu Brazausku piešķirt viņam valsts pilsonību uzņēmuma kārtā. Pēc nepilna mēneša viņam tā tika piešķirta.
Pērn Lietuvas parlaments grozīja Pilsonības likumu, paredzot, ka persona zaudē Lietuvas pilsonību, kas iegūta izņēmuma kārtā, ja tā ar savu rīcību apdraud Lietuvas drošības intereses, publiski pauž atbalstu valstij, kas apdraud Lietuvas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, to sabiedroto drošības intereses.
