Lietuvā: krāpnieki "Facebook" maldina cilvēkus, piedāvājot drēbes no "Zaras" par zemām cenām
Lietuvā tika pamanīts, ka sociālajā tīklā "Facebook" krāpnieki maldina cilvēkus, uzdodoties par veikala "Zara" pārstāvjiem, kuri pārdod drēbes par ļoti zemām cenām," raksta lietuviešu ziņu medijs "Delfi.lt".
Sociālajā tīklā "Facebook" ir izveidots profils "pārdod zīmola apģērbu", kas ziņo, ka apģērbu veikalam "Zara" šī ir bijusi neveiksmīga sezona, tāpēc ir nolemts izpārdot apģērbu par ļoti zemām cenām. Apģērbs tiek pārdots kastēs tikai par dažiem eiro. Cilvēki šajā "Facebook" profilā ir publicējuši vairākus ziņojumus, ka jau ir saņēmuši pasūtījumus, komentāros pievienojot fotogrāfijas. "Delfi.lt" vēsta, ka no pirmā acu uzmetiena šis profils izskatās uzticams.
Aizdomas par profilu autentiskumu radās, jo atsauksmes par to, ka preces tika saņemtas Lietuvā, ir atstājuši ārzemnieki, nevis lietuvieši. Turklāt "Facebook" profils tika izveidots tikai pirms divām nedēļām, un tas nav oriģinālais "Zara" profils. "Apranga Group" pārstāvis Tadas Marciukaitis apstiprināja, ka tas ir viltus profils
"Baltimax" pārstāvis un kiberdrošības eksperts Lukass Apinis informēja, ka tas it vecs hakeru paņēmiens, izplatīt viltus reklāmas. Novērtējot profilu, var noskaidrot, kad tas tika izveidots un izprast vai komentāri ir viltus.
Kā sevi pasargāt?
Jauns.lv jau ziņoja, ka katru mēnesi krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem dažādos veidos izkrāpj vairāk nekā miljonu eiro. Pamatprincips, kas jāievēro, ir “Zero Trust” (nulles uzticēšanās). Vienmēr, pirms rīkoties, noteikti jāpārbauda apstākļi un situācija, vai tā tiešām ir tāda, kā pirmajā brīdī šķiet. Var palīdzēt, ja uzdodam četrus jautājumus, iesaka Kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV preses pārstāve Alise Gubene.
Pirmais – vai kaut kas no informācijas ir pārāk labs, lai atbilstu īstenībai (kas vērtīgs tiek piedāvāts bez maksas vai par neatbilstoši mazu samaksu)?
Otrais, kāda kopumā jums šķiet informācija – vai tā rada steidzamības sajūtu, stresu, bailes, rosina ziņkāri?
Treškārt, cik ziņa ir uzticama – vai tā ir gaidīta, piemēram, tiešām esat pasūtījis kādu preci vai reģistrējies loterijai?
Ceturtais – apdomājiet, vai, piemēram, banka, policija vai cita iestāde ar jums sazinātos šādā veidā?
Labāk ir pārliecināties par izteikto piedāvājumu vai informācijas patiesumu, sazinoties oficiālajos kanālos – e-pastā, zvanot, ieskatoties iestāžu mājaslapās vai sociālo tīklu kontos.
